Avīze norāda, ka iepriekš NATO stratēģija balstījās iespējamā pretinieka atturēšanā, draudot tam ar atmaksu. Tajā pašā laikā Alianse pieļāva iespēju, ka dalībvalstu teritorija tiek īslaicīgi okupēta, kamēr sabiedroto spēki nesniegs palīdzību.

Tagad NATO pāriet uz stratēģiju, kas paredz “nepieļaujošu atturēšanu”. Cita starpā tā izpaudīsies kā karaspēka skaitliskā palielināšana pie alianses austrumu robežas, norāda laikraksts.

Alianse arī plāno savu klātbūtni padarīt redzamāku, raksta izdevums. Kā izteikusies NATO ģenerālsekretāra bijusī palīdze Kamila Granda, aliansē vairs netiek diskutēts par to, kā neizsaukt Maskavas satraukumu ar “pārmērīgu” karaspēka koncentrēšanu pie Krievijas robežām. Tagad tiek spriests par to, cik karaspēka tur vajadzīgs, lai atvairītu iespējamo uzbrukumu.

Saskaņā ar “The New York Times” rīcībā esošo informāciju lielāki NATO spēki tiks nodoti tiešā Eiropā izvietotā ASV kontingenta komandiera ģenerāļa Kristofera Kavoli pakļautībā.

Kāds anonīms avots NATO izteicies, ka tieši Kavoli tikusi uzticēta ASV un sabiedroto militāro plānu saskaņošana.

Saskaņā ar avota teikto tagad alianses dalībvalstis pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām skaidri zināšot, ko tieši NATO darīs kara gadījumā un kas darāms tām pašām.

Pirmās mainīt NATO aizsardzības koncepciju pieprasīja Baltijas valstis, jo tā pieļāva šo dalībvalstu īslaicīgu okupāciju, atbrīvošanai sekojot tikai pēc trim mēnešiem.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa savulaik norādīja, ka tik ilga krievu okupācija var novest pie jebkuras Baltijas valsts pilnīgas iznīcināšanas.

Līdzīgi līdzšinējo alianses stratēģiju tika novērtējis arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless. Cita starpā viņš norādīja, ka uzbrukuma gadījumā NATO “nebūs 60 dienu, lai nosūtītu tankus uz Igauniju, jo līdz tam laikam Igaunijas vairs nebūs”.