“Patlaban es nevēlētos runāt par mērogu, tomēr sarunas noteikti notiek. Arī pašlaik,” viņš teica žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai iespējams, ka abu valstu vēstnieki atgriezīsies otrā valstī.

2021. gadā Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz Viļņas lēmumu atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē.

Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku,

Ķīna cenšas starptautiski izolēt Taivānu, kuru uzskata par savu teritoriju.

Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu pašlaik uzturas vizītē Lietuvā un ceturtdien tikās ar Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu, kura oktobrī bija vizītē Taivānā.

Ar Vu tikās arī daži Seima deputāti, bet prezidents Gitans Nausēda un valdības pārstāvji ar Taivānas ārlietu ministru netikās.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.