Otrdien pēc Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdes Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijai ir jāvienojas ar Spāniju, Itāliju, Grieķiju un Kipru par nepieciešamo atbalstu.

Tuvākajā laikā Latvija sazināsies ar šīm valstīm caur ES nozīmētu koordinatoru, lai saprastu, kāda veida alternatīvs atbalsts tām nepieciešams un kādas ir Latvijas iespējas sniegt šo atbalstu.

“Tā varētu būtu gan ekspertu dalība, gan dažāda dalība kopējos projektos, gan materiāltehnisko līdzekļu nosūtīšana, piemēram, robežas novērošanai, patvēruma pieteikumu izskatīšanai un reģistrēšanai. Principā ES regula neparedz ierobežojumus,” uzsvēra Āboliņš.

Ja Latvija šo atbalstu nevarēs sniegt, jo pašai būs pārāk liels slogs migrācijas mazināšanā, tad Latvija varēs lūgt ES vēlreiz izvērtēt situāciju un samazināt ieguldījumu solidaritātes mehānismā, viņš skaidroja.

Ja Latvija nevarēs vienoties ar iepriekšminētajām valstīm par konkrētu alternatīvā atbalsta veidu, tad tai būs jāsniedz finansiāls atbalsts kopumā 1,3 miljonu eiro apmērā.

Neraugoties uz to, ka Latvija tomēr izvēlējusies alternatīvā atbalsta sniegšanu, Āboliņš apliecināja, ka nekādas sankcijas Latvijai no ES nedraudot.

“Regula neuzliek mums par pienākumu uzņemt konkrētas personas no šīm četrām valstīm,”

piebilda Āboliņš.

Kā vēstīts, ņemot vērā nacionālās intereses, Latvija ES solidaritātes mehānismā nav gatava piedalīties ar migrantu pārvietošanu vai finanšu iemaksām, taču mehānismā piedalīsies tikai ar alternatīviem atbalsta pasākumiem, kas ir dalībvalsts atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu, nesen norādījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Latvija saņēmusi atbildi no Eiropas Komisijas (EK) par tās iespējamo izņēmumu no dalības solidaritātes mehānismā.

Šobrīd EK nav gatava mainīt solidaritātes mehānisma nosacījumus un papildus nepiešķirs nevienai ES dalībvalstij izņēmumu no tā.

Tāpat Iekšlietu ministrija norāda, ka turpina dialogu ar EK, īpaši skaidrojot informāciju par riskiem, ar ko Latvija saskaras uz ES ārējās austrumu robežas.

Vienlaikus EK atzīst, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tā turpinās monitorēt migrācijas spiedienu ES dalībvalstīs un būs gatava mainīt nosacījumus, ja kādā no dalībvalstīm situācija mainīsies.

Tāpat EK apliecinājusi, ka tā ir saņēmusi visu nepieciešamo un papildus informāciju no Latvijas – proti, datus par instrumentalizācijas radīto spiedienu uz ES austrumu robežas, par pagaidu aizsardzību saņēmušo personu skaitu, kā arī patvēruma procedūras pieprasījumu pieaugumu.

2025. gada decembrī ES Padome rakstveida procedūrā apstiprināja lēmumu veidot pirmo migrantu solidaritātes rezervi 2026. gadam, kas ir daļa no ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānisma īstenošanas procesa.

Solidaritātes mehānisms paredz ES dalībvalstu iesaisti kopējā migrācijas situācijas pārvaldībā, sniedzot atbalstu tām ES valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas spiedienu. Neskatoties uz to, ka lēmumu bez Latvijas neatbalstīja vēl piecas dalībvalstis, tas tika apstiprināts ar kvalificēto balsu vairākumu.

Latvijai sākotnēji bija jāizvēlas starp trīs solidaritātes ieguldījuma veidiem – aptuveni 100 personu pārvietošanu no citām ES dalībvalstīm, apmēram 2 miljonu eiro maksāšanu citām valstīm vai alternatīvu atbalsta pasākumu īstenošanu, kas mazinātu migrācijas slogu galvenajās ierašanās valstīs, piemēram, sniedzot ekspertu zināšanas vai tehnisko atbalstu.

Latvija jau iepriekš pirmās divas iespējas neatbalstīja, jo uzskata, ka atrodas īpašā situācijā, pati saskaroties ar pastiprinātu nelegālās migrācijas spiedienu uz valsts austrumu robežas.

Ņemot vērā to, Latvija rosināja tai piemērot izņēmumu, lai tomēr nebūtu jāmaksā finansējums vai jāuzņem personas.

Neraugoties uz to, ka ES Padome ir apstiprinājusi sākotnējo vienošanos par Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānismu, IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs žurnālistiem pauda, ka maksāšana vai personu pārvietošana uz Latviju ir izslēgta.