Līdz ar to dronu koalīcijā šobrīd oficiāli ir 14 valstis – Latvijas, Ukraina, Lielbritānija, Austrālija, Dānija, Igaunija, Itālija, Francija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija, savukārt Čehija ir pievienošanās procesā.

Vienlaikus dronu koalīcijai var pievienoties vēl citas valstis. Līdz šim dronu koalīcijas dalībvalstis dronu ziedošanai Ukrainai piesaistījušas vairāk nekā 500 miljonus eiro.

“Mēs augsti vērtējam Itālijas un Francijas lēmumu oficiāli pievienoties Ukrainas dronu koalīcijai. Tas ir vēl viens apliecinājums NATO dalībvalstu apņēmībai atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai.

Tāpat abu valstu oficiāla pievienošanai dronu koalīcijai sniegs neatsveramu atbalstu ambīcijas sasniegšanā,” uzsvēris Sprūds.

Vienlaikus Briselē norisinājās NATO aizsardzības ministru sanāksme, kurā, pārrunājot drošības situāciju reģionā, aizsardzības ministrs Sprūds uzsvēra, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā veic mērķtiecīgus ieguldījumus aizsardzībā, stiprinot NATO ārējo austrumu robežu.

NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā notika arī NATO-Ukrainas padomes sanāksme, kurā dalībvalstis apsprieda turpmāko NATO un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai, kā arī pārrunāja aktuālo drošības situāciju Ukrainā.

Tāpat aizsardzības ministrs piedalījās NATO kodolpolitikas plānošanas grupas sanāksmē, kurā amatpersonas pārrunāja Alianses īstenoto kodolatturēšanas politiku, kuras mērķis ir agresijas novēršana un miera nodrošināšana.