Arvien biežāk izskan aicinājumi rast veidus, kā atbalstīt Kijivu, izmantojot banku kontus, ieguldījumus un citus aktīvus, kas tika iesaldēti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Līdzekļu konfiskācija netiek uzskatīta par risinājumu, taču ES strādā pie veidiem, kā izmantot konfiscēto līdzekļu radīto peļņu.

“Ir pienācis laiks sākt sarunu par to, kā izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai kopīgi iegādātos kara tehniku Ukrainai,” uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja Leiena.

Kijivai izmisīgi nepieciešama lielāka militārā un finansiālā palīdzība, ņemot vērā, ka ASV palīdzības pakete 60 miljardu dolāru apmērā ir iestrēgusi Kongresā.

“Ar vai bez mūsu partneru atbalsta mēs nevaram ļaut Krievijai uzvarēt,” uzsvēra Leiena. “Un nedrošības izmaksas – Krievijas uzvaras izmaksas – ir daudz lielākas nekā jebkādi ietaupījumi, ko mēs varētu gūt tagad,” viņa piebilda.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē “Euroclear”.

“Galu galā runa ir par to, lai Eiropa uzņemtos atbildību par savu drošību,” sacīja Leiena, kura savā runā EP pievērsās plašākam jautājumam par Eiropas suverenitāti un aizsardzību. “Kara draudi varbūt nav tūlītēji, bet tie nav neiespējami,” sacīja Leiena. “Kara riskus nevajadzētu pārspīlēt, bet tiem vajadzētu būt gataviem,” viņa uzsvēra.

Leiena arī apsveica Zviedriju ar pēdējā šķēršļa pārvarēšanu ceļā uz pievienošanos NATO, un nosauca to par “vēsturisku soli šai valstij un mūsu kopējai drošībai”.