“Mana personīgā nostāja ir tāda, ka, manuprāt, ir saprotami un piemēroti šobrīd vadīt šo diskusiju,” pavēstīja Leiena, uzsverot, ka trešdaļa no ES 450 miljoniem iedzīvotāju joprojām nav vakcinēti.

“Kā mēs varam veicināt un potenciāli domāt par obligātu vakcināciju Eiropas Savienībā? Tam ir vajadzīga diskusija. Tam ir vajadzīga kopīga pieeja. Taču tā ir diskusija, kas, manuprāt, ir jāvada,” sacīja Leiena.

Vairākas ES valstis jau spērušas soļus šajā virzienā.

Austrija pavēstījusi par obligātu vakcināciju pret Covid-19 no 1.februāra. Vācija apsver iespēju sekot šim paraugam.

Grieķija otrdien pavēstīja, ka vakcinācija būs obligāta par 60 gadiem vecākiem cilvēkiem, Francija – ka no 15.janvāra Covid-19 pases tiks deaktivizētas pieaugušajiem, kas sešus mēnešus pēc pirmajām potēm nebūs saņēmuši balstvakcīnu.

Pēc divām nedēļām būs pieejamas “BioNTech/Pfizer” vakcīnas bērniem, pavēstīja EK prezidente.

Kā sacīja Leiena, viņa par šo jautājumu pirms vienas dienas runājusi ar “BioNTech” un “Pfizer” pārstāvjiem.

Viņi teica, ka “spēs veikt paātrinājumu. Citiem vārdiem, bērnu vakcīnas būs pieejamas no 13.decembra”, sacīja EK prezidente.

“Ja raugāmies uz šā brīža skaitļiem, ES 77% pieaugušo ir vakcinēti, vai arī, raugoties uz visu iedzīvotāju kopumu, 66%, un tas nozīmē, ka trešdaļa Eiropas iedzīvotāju nav vakcinēti, tie ir 150 miljoni cilvēku.”

Salīdzinot vakcinācijas kampaņas sekmes dažādā ES dalībvalstīs, aina ir stipri nevienāda.

Portugālē, Maltā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Beļģijā vakcinētas vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju, savukārt austrumu dalībvalstīs Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā un Horvātijā – mazāk nekā puse.

“Mums ir vakcīnas, vakcīnas, kas glābj dzīvību, bet nav tā, ka tās visur tiktu izmantotas adekvāti,” sacīja Leiena.

Kaut arī EK veikusi Covid-19 vakcīnu priekšpirkumu izmantošanai ES, Leiena uzsvēra, ka dalībvalstis ir atbildīgas par savu vakcinācijas programmu īstenošanu.