“Krievijas kara ekonomika, kas tiek uzturēta ar ienākumiem no fosilajām degvielām, finansē asinsizliešanu Ukrainā,” Leiena otrdien rakstīja sociālo mediju platformā “X”.

“Lai to izbeigtu, [Eiropas] Komisija ierosinās paātrināt Krievijas fosilo degvielu importa pakāpenisku pārtraukšanu.”

Leiena sacīja, ka EK drīz nāks klajā ar 19.sankciju paketi pret Krieviju, kas būs vērstas pret kriptovalūtām, bankām un energoresursiem.

Leiena teica, ka viņai bijusi “laba telefonsaruna” ar Trampu, kura fokusējusies uz to, kādos veidos palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu ar papildu pasākumiem.

EK prezidente neminēja sīkākas detaļas, bet ES pašreizējais plāns, kas pieņemts jūnijā, paredz pilnīgi izbeigt Krievijas gāzes importu tikai no 2028.gada.

Saskaņā ar EK datiem aptuveni 19% ES importētās gāzes ir no Krievijas. Krievijas naftas importu ir paredzēts izbeigt līdz 2027.gada beigām, bet pērn ES tirgū ienāca 13 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas.

Tramps nesen saistīja tālāku ASV sankciju noteikšanu Krievijai ar to, ka Eiropas partneri noteiktu augstus muitas tarifus Ķīnas preču importam un apturētu Krievijas naftas pirkšanu.

Tā kā šī prasība attiecas arī uz NATO valsti Turciju, kas ir nozīmīga lētu Krievijas energoresursu pircēja, tad nav skaidrs, vai ES iniciatīva vien apmierinās Vašingtonu.

ES dalībvalstis Ungārija un Slovākija vēl arvien ir atkarīgas no Krievijas jēlnaftas importa. ES arī importē lielos apjomos Krievijas sašķidrināto dabasgāzi.