Lepēna pašlaik aptaujās pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām ir favorīte.

Politiķe sola līdz 2030. gadam panākt Francijas valsts budžeta deficīta samazināšanu zem Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lepēna arī aicina Eiropas Centrālo banku mazināt procentu likmju slogu.

Francijas budžeta deficīts pērn bija 5,1% no IKP, un šogad, kā prognozē valdība, tas pieaugs līdz 5,4%.

Valdības izdevumu finansēšanai un parāda maksājumu veikšanai Francija nākamgad plāno aizņemties 340 miljardus eiro, kas ir par apmēram 28 miljardiem eiro vairāk nekā šogad.

Taču ekonomikas prognozēm var kaitēt pieaugošās procentu likmes, kuru dēļ pēdējās nedēļās pieauguši arī valdības obligāciju procenti.

“Ja Francija neizvēlēsies politisku lūzumu, Francija virzās uz defoltu,” uzsvēra Lepēna.

Viņa kritizēja prezidenta Emanuela Makrona valdības nespēju “paredzēt kaut mazāko ekonomisko, finanšu vai budžeta politiku, kas spētu novērst procentu maksājumu cilpas ietekmi uz Franciju”. Makrons Francijas prezidenta amatā ir nepilnus desmit gadus.

Lepēna arī pauda nožēlu, ka “produktivitāte ir pilnībā atpalikusi no Amerikas Savienoto Valstu produktivitātes, un mūsu pētniecības izdevumi nespēj sniegt mums kaut mazākās salīdzinošās priekšrocības notiekošajā tehnoloģiskajā cīņā”.

Viņa arī atkārtoti apstiprināja savu priekšlikumu ar referenduma palīdzību ieviest budžeta “zelta likumu”, kas paredzētu ikgadēju parāda samazināšanu.

Taču Lepēnai būs jāatrod jomas, kur panākt ievērojamus izmaksu ietaupījumus, ņemot vērā, ka viņa vēlas arī samazināt pensionēšanās vecumu līdz 62 vai pat 60 gadiem.

Viņa sola ietaupīt 15 līdz 20 miljardus eiro tikai pensiju jomā, labojot “neefektīvos un negodīgos” pasākumus pašreizējā sistēmā.

Pagājušajā nedēļā veiktā aptauja liecina, ka Lepēna varētu uzvarēt ne tikai nākamā gada aprīlī gaidāmo prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, bet arī otrajā kārtā pret jebkuru pretinieku.