Dienvidkoreja bija pēdējā Austrumāzijas valsts, kas vēl oficiāli izmantoja sistēmu, kurā mazuļi piedzimšanas brīdī tiek uzskatīti par gadu veciem, skaitot mātes vēderā pavadīto laiku kā bērna dzīves pirmo gadu. Saskaņā ar šo sistēmu visi jaundzimušie gadu mijā kļuva par vēl vienu gadu vecāki, līdz ar to mazulis, kas dzimis 31.decembrī, jau 1.janvārī tika uzskatīts par divus gadus vecu. Saskaņo ar šo sistēmu cilvēka vecums arī turpmāk palielinājās par gadu nevis dzimšanas dienā, bet gadumijā.

No šodienas Dienvidkorejā tiks izmantota starptautiskā sistēma, kas nozīmē, ka visi dienvidkorejieši kļūs par gadu vai diviem jaunāki. Taču praktiskajā dzīvē šī pāreja nenesīs lielas izmaiņas, jo daudzās juridiskajās un administratīvajās funkcijās jau tiek izmantots reālais dzimšanas datums, nevis tā dēvētais Korejas vecums.

Valdība cer, ka pāreja uz starptautisko sistēmu mazinās apjukumu un domstarpības, piemēram, gadījumos, kad vecāka gada gājuma cilvēki uzskata, ka ir tiesīgi uz pensijām un vecuma pabalstiem pirms viņiem juridiski ir šādas tiesības.

“Pastāv atšķirība starp vecumu, ko korejieši izmanto savā ikdienas dzīvē, un juridisko vecumu, un tāpēc var rasties dažādi juridiski strīdi,” aģentūrai AFP skaidroja Seulas valdības likumdošanas ministrs.

Dienvidkorejā vecumam ir liela nozīme cilvēku savstarpējā komunikācijā un kultūrā, jo tas ietekmē cilvēka sociālo statusu un nosaka, kādi tituli un uzrunas formas jāizmanto attiecībā uz citiem. Dienvidkorejā ir grūti komunicēt ar citiem, nezinot viņu vecumu.