Lielbritānijas parlamenta maksimālais pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pēdējās vēlēšanas notika 2019. gada 12. decembrī, un nākamajām vēlēšanām jānotiek līdz 2025. gada 28. janvārim, piecus gadus pēc pašreizējā parlamenta sasaukuma pirmās sēdes.

Lai izsludinātu vēlēšanas, Sunakam jālūdz karalim Čarlzam III atlaist parlamentu. Tradīcija nosaka, ka premjerministrs – lielākās parlamentā pārstāvētās partijas līderis – paziņo par vēlēšanām tautai pie premjera rezidences Dauningstrītā.

Premjerministra paziņojumam par vēlēšanām seko piecu nedēļu ilgs priekšvēlēšanu periods, kurā esošie parlamenta locekļi zaudē savu statusu un kļūst par kandidātiem, ja viņi pretendē uz pārvēlēšanu.

Arī valdības darbā sākas priekšvēlēšanu periods, kurā tai jāievēro vairāki ierobežojumi.

Vēlēšanās notiek cīņa par 650 parlamenta apakšnama vietām. Ja partijai izdodas izcīnīt 326 vietas, kas nepieciešamas vairākumam, tā iegūst tiesības veidot jauno valdību un partijas līderis kļūst par premjerministru.

Ja neviena no partijām šo slieksni nepārkāpj, tad partija, kas ieguvusi visvairāk deputātu vietu, parasti veido koalīciju ar kādu mazāku grupu, kā to 2010. gadā darīja konservatīvie ar liberāldemokrātiem.

Domnīca “Institute for Government” uzskata, ka vēlēšanu rīkošanai piemēroti trīs periodi – 2024. gada maijs, 2024. gada rudens vai 2025. gada janvāris.

Vēlēšanu rīkošana maijā līdztekus plānotajām pašvaldību vēlēšanām ļautu izvairīties no riska, ka slikti rezultāti pašvaldību vēlēšanās varētu kaitēt valdības reputācijai pirms parlamenta vēlēšanām.

Taču pastāv arī iespējamība, ka Sunaks varētu krist kārdinājumā izsludināt vēlēšanas agrāk, ja labējie toriji draudēs gāzt valdību, esot neapmierināti ar, viņuprāt, nepietiekami stingro Sunaka plānu sūtīt nelegālos imigrantus uz Ruandu.

Vēlēšanu izsludināšana rudenī, iespējams, oktobrī, lai tās nesakristu ar ASV vēlēšanām, dotu Sunakam vairāk laika, lai izpildītu savus galvenos solījumus par ekonomikas izaugsmi, rindu samazināšanu Nacionālā veselības dienestā un nelegālo imigrantu laivu apturēšanu.

Tas arī pagarinātu Sunaka laiku premjerministra amatā līdz gandrīz diviem gadiem, kas izklausās labāk nekā 18 mēneši.

Vēlēšanas ziemā Lielbritānijā notiek reti, un priekšvēlēšanu kampaņa Ziemassvētku laikā diez vai būtu populāra vēlētāju un kandidātu vidū.

Tas padara janvāri par vismazāk ticamo no trim scenārijiem. Tomēr izšķirošo lēmumu pieņems Sunaks, izvēloties laiku, kas viņam šķitīs visizdevīgākais.

Konservatīvie, kas atrodas pie varas kopš 2010. gada, jau vairāk nekā gadu vairākumā aptauju atpaliek no leiboristiem.

Tas lielā mērā skaidrojams nevis ar britu milzīgo entuziasmu par leiboristiem, bet gan ar desmitgadēs vissmagāko dzīves dārdzības krīzi un toriju iekšējām cīņām, kuru rezultātā kopš 2016. gada breksita referenduma ir nomainījušies pieci premjerministri.

Tādēļ leiboristu līderim Kīram Stārmeram, šķiet, ir labas izredzes kļūt par nākamo Lielbritānijas premjerministru.

Taču līdz vēlēšanām varbūt jāgaida vēl vesels gads, kura laikā iespējams jebkas. Torijiem varētu šķist, ka viņu labākās izredzes ir vēlētāju apātija attiecībā uz abiem līderiem, kas varētu novest pie parlamenta, kurā nevienai partijai nav vairākuma.