“Izraēlas un starptautisko humāno tiesību jautājumā, kā to pieprasa Lielbritānijas stingrais ieroču eksporta kontroles režīms, es tagad esmu izskatījis visjaunāko padomu par situāciju Gazā un Izraēlas militārās kampaņas īstenošanu,” teica Kamerons Vašingtonas apmeklējuma laikā.

“Jaunākais izvērtējums atstāj nemainīgu mūsu nostāju par eksporta licencēm,” sacīja Kamerons.

“Lai būtu skaidrs – mums vēl arvien ir lielas bažas par humānās palīdzības pieejamības problēmu Gazā,” sacīja Kamerons kopīgā preses konferencē ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.

ASV, kas ir lielākā ieroču piegādātāja Izraēlai, arī ir noraidījusi aicinājumus apturēt šīs piegādes, neraugoties uz augošu neapmierinātību ar to, kā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu veic karadarbību Gazas joslā.

Izraēlas triecienā, kuru Izraēlas armija nosaukusi par netīšu, pagājušajā nedēļā Gazas joslā tika nogalināti septiņi palīdzības organizācijas “World Central Kitchen” darbinieki, tai skaitā trīs Lielbritānijas pilsoņi un viens ASV un Kanādas dubultpilsonis.

Vairāk nekā 600 britu juristi, tai skaitā bijušie Augstākās tiesas tiesneši, savā vēstulē apgalvo, ka Lielbritānija riskē pārkāpt starptautiskās tiesības, eksportējot ieročus uz Izraēlu.

Lielbritānijas stratēģiskās licencēšanas kritēriji nosaka, ka ieročus nevar eksportēt kad pastāv “skaidrs risks”, ka tie var tikt izmantot starptautisko humāno tiesību pārkāpumos.  

Lielbritānija kopš 2015.gada ir apstiprinājusi ieroču pārdošanu Izraēlai vairāk nekā 487 miljonu britu mārciņu vērtībā pēc vienreizējām licencēm. Vēl citus ieročus uzņēmumi eksportē pēc atklātām licencēm.

Pret Vāciju, kas ir cita svarīga ieroču eksportētāja uz Izraēlu, Nikaragva ir ierosinājusi lietu Starptautiskajā tiesā (ICJ), apgalvojot, ka Vācija pārkāpj 1948.gada ANO Konvenciju par genocīdu.

Vācija ir paziņojusi, ka Nikaragva “rupji sagrozījusi” tās darbības raksturojumu un ka atbalsts Izraēlai ir Berlīnes ārpolitikas pamatā.