Sankcijas ir vērstas pret militāro piegāžu ķēdēm, ienākumiem, kas veicina karu, un uzņēmumiem, no kuriem gūst peļņu Kremlis, teikts valdības paziņojumā.

Ierobežojumi tiek piemēroti vēl 40 ēnu flotes kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu.

Sankcijas skar darbgaldu, elektronikas un divējāda lietojuma preču, arī ieroču sistēmās izmantoto mikroprocesoru, ražotājus un piegādātājus.

Sankcijām pakļautie uzņēmumi atrodas trešajās valstīs, tostarp arī Vidusāzijas valstīs, Turcijā, Taizemē, Indijā un Ķīnā, kas ir lielākā kritiski svarīgu preču piegādātāja Krievijas militārajām vajadzībām.

Sankcijas ir noteiktas arī 14 “jaunajiem kleptokrātiem”, no kuriem daži vada Krievijas ekonomikas stratēģiskās nozares.

Viņu vidū ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā uzņēmuma “Novaport” īpašnieks Romāns Trocenko, uzņēmēji Eduards Hudainatovs, Mišels Litvaks, Romāns un Gļebs Trocenko, uzņēmuma S7 īpašnieks Vladislavs Fiļovs, baņķieris Igors Kims, senators Arsens Kanokovs un telekanāla “Carjgrad” ģenerāldirektore Natālija Tjurina.

Sankcijas noteiktas arī Ziemeļkorejas aizsardzības ministram No Kvančolam, citiem Ziemeļkorejas ģenerāļiem un augsta ranga amatpersonām.

Lielbritānijas vadība uzskata, ka viņi ir atbildīgi par vairāk nekā 11 000 Ziemeļkorejas karavīru izvietošanu Krievijā.

Pirmo reizi tika izmantotas jaunas pilnvaras, lai sodītu ārvalstu finanšu iestādes, kas atbalsta karu, paziņoja Lielbritānijas valdība.

To vidū ir Kirgizstānā bāzētā “OJSC Keremet Bank”.