Meža apsaimniekotāji brīdina, ka jau tā katastrofālos postījumus vēl vairāk pasliktinās vētras Dadlijs un Junisa, vēsta “BBC”.

Siltais klimats padara mūsu laika apstākļus skarbākus un neparedzamākus, kā arī, ka mežu apsaimniekošanas un stādīšanas stratēģijām ir jāpielāgojas ātrāk.

Mežsargs Ričards Tanners saka, ka viņš nekad nav redzējis īstu kaujas lauku, bet Anglijas Vindermīras rietumu piekraste viņam tagad atgādina redzētās fotogrāfijas no karadarbības zonām: “Izskatās, ka kāds ir detonējis spridzekli.”

Visapkārt ir nokritušu koku milzu saknes, dažas no tām ir kemperu lielumā, ar akmeņiem, kas izrauti no zemes.

“Tur ir trīs tonnas koku un varbūt piecas vai sešas tonnas zemes. Un tas viss jānovāc. Mēs esam zaudējuši tūkstošiem koku tikai vienā šajā teritorijā.”

Tannera kungs jau desmit gadus ir rūpējies par Nacionālā fonda īpašumu, kurā ietilpst arī Vrejas pils dižskābardis. Tas bija savas sugas “čempions” ar lielāko apkārtmēru Lielbritānijā un Īrijā. “Bet vētras Arvena 90 jūdžu stundā ātrums kokam izrādījās pārāk liels.”

Vindermīras otrā galā galā atrodas Lielais mezglu mežs. 2021. gada novembrī vētra Arvena vienas nakts laikā nogāza vairāk nekā trešdaļu no tā kokiem, tostarp desmitiem senu ozolu un īvju koku. Mežā joprojām ir pārāk bīstami ļaut atgriezties apmeklētājiem, jo tūkstošiem koku ir nestabili.

“Visi pavasara augi, kas mēģina augt, ir iestrēguši zem mitrās, tumšās kritušo koku segas,” teic mežsargs.

Kelvins Ārčers uzrauga mežus no Skotijas robežas līdz Midlendai. Viņš saka, ka gandrīz ceturtā daļa labdarības organizācijas mežu – simtiem tūkstošu koku – ir nogāzti.

“Klimata pārmaiņas nozīmē, ka vētras, kuras parasti novērojamas tikai Skotijas ziemeļaustrumos, tagad skar Nortamberlendu.”

Viņš saka, ka meži, kas bija “stingri un droši”, tagad tiek nogāzti.

“Mēs redzam postījumus mežiem, kas šeit ir bijuši paaudzēm, kuri nespēj tikt galā ar jauno vētru problēmu.”

Daudzas koku sugas veido saknes tā, lai palīdzētu tiem izturēt ierasti dominējošos dienvidrietumu vējus. Taču koki nebija gatavi vētrai Arvena, kas brāzās no ziemeļiem.

“Es esmu mežsargs, jo man patīk meži,” saka Ārčers. “Dodos mežā, jo tā man ir droša vieta. Taču tagad mēs tos zaudējam.”

Vētras ar vislielāko spēku izposta Skotiju. Pēc vētras Arvena novembrī tika nogāzti 4000 hektāru mežu – tiek lēsts, ka tie ir astoņi miljoni koku.

Kopš tā laika Apvienotā Karaliste pārcieta arī vētras Maliks un Korijs, un tiek lēsts, ka no tām zaudējumi ir 7000 hektāru jeb aptuveni 10 000 futbola laukumu.

Skotijas mežsaimniecības operatīvās piegādes vadītājs Dags Hovisons saka, ka šoziem pieredzēts bezprecedenta vētru skaits. Pirms vētras Dadlijs ierašanās viņš brīdina, ka vēji jau ir “izplēsuši caurumus” mežos, un jaunās vētras tos vēl vairāk palielinās.

“Ir ļoti svarīgi, lai mēs tagad stādītu stādus pareizajā vietā un īstajā laikā, lai veidotu mūsu nākotnes meža noturību pret klimata pārmaiņām.”

Ir izveidota īpaša lietotne, lai palīdzētu cilvēkiem ziņot par postījumiem.

Tomēr meža apsaimniekotāji norāda, ka viss nav tik slikti. Taners norāda uz nokrituša koka saknēm: “Paskatieties uz šo spraugu, tā ir ideāli piemērota ligzdai. Mežam ir cerības, jo tur notiek dabiska atjaunošanās. Bet tur no zemes laužas ārā lazdas dzinumi.”

Daudzus nogāztos var pārdot kokmateriālos, lai gan nozares eksperti saka, ka vēja nolauztos kokus bieži ir grūtāk apstrādāt un par tiem piedāvā zemāku cenu. Nenovāktie koki sapūs, radot jaunu biotopu. Lai radītu lielāku daudzveidību, spraugās, ko atstājuši kritušie koki, var stādīt dažādu sugu kokus.

Arčers saka, ka ir ļoti svarīgi turpināt stādīt kokus, par spīti tam, ka tie var nogāzties. “Mums ir jāsavāc ogļskābā gāze, mums jābūt vietām, kur cilvēki var baudīt prieku, mums vajadzīgi kokmateriāli, kā arī mums vajadzīgi biotopi savvaļas dzīvniekiem. Mēs šo vidi sakārtosim un mēģināsim atjaunot šo mežu nākamajām paaudzēm. Paies 40 – 50 gadi, pirms šeit kaut kas atgriezīsies, taču mēs esam apņēmušies to paveikt.”