Kamerons sacīja, ka mācību misijas vislabāk veikt ārvalstīs. Ārlietu ministrs piebilda, ka Lielbritānija tādā veidā ir apmācījusi 60 000 ukraiņu karavīru.

Ukrainā esoši ārvalstu karavīri kļūtu par Krievijas mērķiem, atzina Lielbritānijas politiķis.

Intervijā “Sueddeutsche Zeitung” Kamerons uzsvēra, ka Ukrainai vajadzīgs vairāk tālas darbības ieroču, un pauda gatavību sadarboties ar Berlīni, lai mazinātu tās pretestību Vācijā ražoto raķešu “Taurus” piegādei Ukrainai.

Kamerons tieši nekomentēja pieļāvumus, ka Berlīne varētu piegādāt Lielbritānijai “Taurus”, lai tā varētu Ukrainai nosūtīt vairāk Lielbritānijā un Francijā ražotās raķetes “Storm Shadow”.

Līdz šim Vācija ir atteikusies piegādāt Ukrainai raķetes “Taurus”, kuras var sasniegt mērķi 500 kilometru attālumā. Vācija bažījas, ka ar tām Ukraina varētu uzbrukt mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.

Kopš pagājušā gada maija Francija un Lielbritānija piegādā Ukrainai “Storm Shadow”, ar kurām var sasniegt mērķi 250 kilometru attālumā.

ASV ir nosūtījušas uz Ukrainu raķetes ATACMS ar 165 kilometru darbības rādiusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons 26. februārī Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

“Taču neko šajā dinamikā nevar izslēgt. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai garantētu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā,” paziņoja Makrons.

Viņa izteikumi ātri izpelnījās negatīvu reakciju vairākās NATO dalībvalstīs.

Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī, komentējot Makrona izteikumus, sacīja, ka tie ir “izrauti no konteksta”.

Lakornī piektdien apliecināja, ka Francija pašlaik neplāno nosūtīt kaujas vienības uz Ukrainu, tomēr pieļāva, ka Ukrainas sabiedrotie varētu apsvērt speciālo apmācību vai atmīnēšanas misijas.

Lielbritānija pēc Makrona paziņojuma apstiprināja, ka uz Ukrainu ir nosūtījusi nelielas vienības, lai palīdzētu ar medicīniskajām apmācībām.

Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses pārstāvis uzsvēra, ka valsts neparedz plašu sava karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.