Tiesnesis Mārtins Čemberlens pēc ceturtdien notikušās tiesas sēdes paziņoja, ka iepriekš noteiktais aizliegums ir jāatceļ, “un vairs nevajadzētu piemērot nekādus pagaidu pasākumus”.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas Augstā tiesa ceturtdien pēdējā brīdī nobloķēja vienošanos par Čagosu salu nodošanu Maurīcijai.

Bija plānots, ka Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Maurīcijas valdības pārstāvji šodien parakstīs vienošanos virtuālā ceremonijā.

Vienošanās paredz, ka Lielbritānija atteiksies no suverenitātes pār salām Maurīcijas labā, taču uz 99 gadiem iznomās arhipelāgā izveidoto karabāzi.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, ar kuru notika konsultācijas par šo vienošanos, deva savu piekrišanu šim līgumam.

Taču Augstās tiesas tiesnesis šorīt izdeva rīkojumu, kas apturēja vienošanās noslēgšanu. Lēmums tika pieņemts, reaģējot uz agrāko salu iedzīvotāju prasību.

Lielbritānija 1965.gadā nolēma atdalīt salas no savas toreizējās kolonijas Maurīcijas un izveidot tajās militāro bāzi, ko iznomāja Savienotajām Valstīm.

Būvējot bāzi Djego Garsijas atolā, laikā no 1968. līdz 1973.gadam aptuveni 2000 Čagosu arhipelāga iedzimto tika pārvietoti uz Lielbritāniju, Maurīciju un Seišelām. Kopš tā laika šie cilvēki Lielbritānijas tiesās iesnieguši virkni prasību par kompensāciju.

Arī šoreiz salu agrākie iedzīvotāji iesniedza tiesā sūdzību, ka neviens nav konsultējies ar viņiem par šo vienošanos.

Maurīcija kopš neatkarības iegūšanas 1968.gadā ir pretendējusi uz Čagosu arhipelāgu. ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) 2019.gadā ieteica Lielbritānijai atteikties no kontroles pār Čagosu arhipelāgu, bet Londona tiesas lēmumu neievēroja.

Sarunas par salu nākotni starp valstīm sākās 2022.gadā.