Gaisa telpas drošība tika pastiprināta pēc diviem incidentiem jūlijā, kad Lietuvas gaisa telpā ielidoja divi Krievijā ražoti droni “Gerbera”.

Aizsardzības ministrijā informēja, ka lēmumu par gaisa telpas slēgšanu pēc armijas komandiera lūguma pieņēmusi Satiksmes ministrija.

“Tas tika darīts, ņemot vērā drošības situāciju un draudus sabiedrībai, arī riskus civilajai aviācijai, ko rada bezpilota lidaparāti, kas pārkāpj gaisa telpu, kā arī vajadzību radīt nepieciešamos apstākļus, lai Lietuvas bruņotie spēki miera laikā varētu pildīt likumā noteiktos uzdevumus, reaģējot uz šādiem un līdzīgiem gaisa telpas pārkāpumiem,” norādīja ministrijā.

Daļa gaisa telpas pie robežas ir slēgta kopš pagājušās trešdienas.

Saskaņā ar Transporta kompetences aģentūras sniegto informāciju lidojumi ierobežotajās zonās ir iespējami izņēmuma gadījumos ar Lietuvas Bruņoto spēku komandiera atļauju.

Lidojumu aizliegums daļā pierobežas zonas būs spēkā līdz 1.oktobrim, un to var lūgt pagarināt, ja nemazināsies bezpilota lidaparātu ielidošanas draudi Lietuvas gaisa telpā.

Lietuvas un Baltkrievijas robežas kopējais garums ir 679 kilometri. Nav precizēts, kura gaisa telpas daļa ir slēgta.

Lietuva veic pasākumus, lai pastiprinātu savu aizsardzību pret droniem pēc tam, kad šovasar valstī no Baltkrievijas ielidoja divi Krievijā ražoti bezpilota lidaparāti “Gerbera”. Vienā no tiem bija divi kilogrami sprāgstvielu.

Pēc dronu incidentiem Lietuvas aizsardzības un ārlietu ministri nosūtīja kopīgu vēstuli NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem, aicinot sabiedrotos izvietot pretdronu aizsardzības spējas Lietuvā.

Kā teica aizsardzības ministre Doviles Šakaliene teiktā, alianse sola iesaistīties Lietuvas gaisa telpas aizsardzībā. NATO eksperti pašlaik apmeklē Lietuvu, lai novērtētu situāciju.

Šakaliene šonedēļ sacīja, ka kompetentās iestādes pabeidz darbu pie lēmumiem, kas ļautu notriekt mērķus gaisa telpā.

Viņa paskaidroja, ka jaunais tiesiskais regulējums ļautu “ātri un efektīvi” slēgt noteiktus gaisa telpas koridorus, lai iznīcinātu mērķus, nekaitējot civilajiem objektiem.

Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors iepriekš ir teicis, ka armijā augustā un septembrī kaimiņvalstu mācību dēļ būs augsts trauksmes līmenis.

Mācības “Zapad”, kas kopš 2009.gada notiek reizi divos gados, 2023.gadā nenotika. Britu izlūkdienesti kā iespējamos mācību atcelšanas iemeslus minējuši Krievijas karavīru un militārās tehnikas trūkumu kara laikā pret Ukrainu.

Oficiāli paziņotie mācību mērķi ir simulēt kopīgas aizsardzības un uzbrukuma operācijas, uzlabot bruņoto spēku sadarbību un pārbaudīt karaspēka gatavību dažādiem drošības scenārijiem.

Tomēr mācības vienmēr izraisa kaimiņvalstu amatpersonu bažas par incidentu risku.

Mācības “Zapad” plānotas septembra vidū.