Pētījumā noskaidrots, ka oficiālais kokmateriālu eksports no Kazahstānas uz Poliju pērn pieckāršojies no 14 miljoniem eiro līdz nepilniem 68 miljoniem eiro.

Kopumā caur Poliju no trešajām valstīm ES tirgū nonākuši kokmateriāli vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā, Lietuvas sabiedriskajam radio otrdien teica Baltkrievijas Pētniecības centra vadītājs Staņislavs Ivaškevičs. Viņš paskaidroja, ka daļa tā importētu kokmateriālu nonāk arī Lietuvā.

Kā klāstīja Ivaškevičs, kokmateriāli no trešajām valstīm tiek pārbaudīti uz Polijas robežas, bet tālāk ES to kontrole nenotiek, tādēļ Lietuvā nonāk kokmateriāli, kas ievesti, apejot sankcijas, lai gan valsts sankciju ievērošanu izpilda efektīvāk nekā citas valstis un bloķē aizdomīgu kokmateriālu importu.

Tomēr pētījuma autori atzīst, ka kokmateriālu eksports no Baltkrievijas uz ES ir ievērojami samazinājies – pirms sankciju ieviešanas tas pārsniedza vienu miljardu eiro.

Baltkrievijas kokmateriāli tiek sūtīti “caur Kazahstānu”, un patiesībā no Baltkrievijas tie tiek ievesti ar viltotiem dokumentiem, par ko liecina pētījuma autoru analizētie dokumenti, sacīja Ivaškevičs.

“Kāds kokmateriālu pārvadātājs no Baltkrievijas mums pa telefonu skaidri pateica, ka kokmateriāli nāk no Baltkrievijas, nevis no Kazahstānas. Pārvadātājs no Kazahstānas mums apliecināja, ka viņš šo [Baltkrievijas] uzņēmumu pazīst, ka viņi ir sazinājušies un parakstījuši memorandu, bet pēc tam uzņēmums pazuda un uzņēmējdarbība neizdevās. Mēs varam iedomāties, ka viss, kas šim uzņēmumam bija vajadzīgs, bija kontrahents no Kazahstānas, lai varētu visur likt viltotus zīmogus,” teica Ivaškevičs.

Kā viņš sacīja, ir parādījušies arī jauni veidi, kā apiet sankcijas, jo vairs nav nepieciešams reģistrēt uzņēmumus, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), “tagad atliek tikai noformēt dokumentus, un tas darbojas uz Polijas robežas”.

“Kazahstānā nav daudz mežu. Tā ir liela valsts, bet tās meži aizņem tikai 4% teritorijas. Kazahstāna importē savu koksni, un tie 4-5% mežu, kas tai ir, ir stepju koki, no kuriem puse nav īpaši piemēroti rūpnieciskai kokapstrādei,” skaidroja Ivaškevičs.

Pētījums tika veikta gadu pēc tam, kad 2022. gada decembrī līdzīgā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Baltkrievijas kokmateriāli ES tiek ievesti caur Kirgizstānu.

“Kad mēs noskaidrojām, ka Baltkrievijas kokmateriālus ES var piegādāt kā kokmateriālus no Kirgizstānas, Lietuva bloķēja kokmateriālu importu no Kirgizstānas. Ar to labās ziņas beidzās. Mēs turpinām novērot spēcīgu kokmateriālu plūsmas pieaugumu uz Eiropas Savienību no Kazahstānas,” teica Ivaškevičs.

Lietuvas muita 2022. gada novembrī paziņoja, ka sāks stingrāk kontrolēt koksnes kravas. Iestāde atklāti norādīja, ka tas ir saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.