Trešdien Lietuvas parlaments nobalsoja par atbilstošiem grozījumiem Likumā par ierobežojošiem pasākumiem militāras agresijas pret Ukrainu dēļ.

Par grozījumiem balsoja 93 Seima deputāti un divi atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Ja ES nepagarinās savas sankcijas, grozījumi spēkā stāsies augustā.

Grozījumus izstrādāja Ārlietu ministrija un iepriekš atbalstīja valdība, lai gan premjerministrs Gintauts Palucks atzina, ka Lietuvai nav jēgas rīkoties vienatnē, ja nav reģionālas vienošanās par sankcijām noteiktām nozarēm.

Likums paredz pilnvarot Lietuvas valdību piemērot divu veidu sankcijas: aktīvu iesaldēšanu un nozaru ierobežojumus.

Abos gadījumos sankcijām pakļauto personu un uzņēmumu sarakstus izveidotu valdība.

Kad grozījumi stāsies spēkā, valdība varēs ierobežot tādu preču, tehnoloģiju, pakalpojumu un programmatūras eksportu, ko varētu izmantot Krievijas vai Baltkrievijas bruņotie spēki vai kas stiprinātu to aizsardzības, drošības vai rūpniecības spējas.

Valdība vai tās pilnvarota institūcija noteiks fiziskas personas, juridiskas personas un organizācijas, uz kurām attiecināt ierobežojošos pasākumus, balstoties uz likumā iekļautajiem kritērijiem.

Sankcijas nevarēs attiecināt uz personām, kurām jau ir noteikti ES ierobežojumi.

Ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, kurš ierosināja grozījumus, tos pamatoja ar to, ka šoziem ES arvien grūtāk kļuva vienoties par esošo sankciju pagarināšanu.

ES sankcijas jāpagarina, vienprātīgi vienojoties, taču šoreiz pastāv bažas, ka Ungārija varētu izmantot savas veto tiesības.

Ja ES nepagarinās sankcijas, Lietuva apsver divas alternatīvas: koordinētu rīcību 26 dalībvalstu starpā, vai nacionālo sankciju ieviešanu, teica Budris.

Viļņa vēlas, lai arī citas ES valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, rīkojas līdzīgi, tādējādi panākot, ka preces no agresorvalstīm ES nav iespējams ievest pa sauszemes ceļiem, tādēļ tās sadārdzinās.

Budris norādīja, ka Latvijai, Igaunijai un Polijai jau ir līdzīgi juridiskie instrumenti un nepieciešamības gadījumā tos var izmantot.

Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ES ir pieņēmusi 17 sankciju pakotnes.

Sankcijas ir vērstas gan pret konkrētām personām, gan ekonomikas jomām un uzņēmumiem.

Šīs sankcijas ir vērstas gan pret konkrētām personām, gan Krievijas ekonomikas nozarēm un uzņēmumiem.

Lietuva ir noteikusi savas nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tās ietver ieceļošanas ierobežojumus, uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumus un papildu drošības pārbaudes personām, kas ierodas no valstīm ārpus ES.

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Ukrainas hrivnas, kā arī aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktus un barību.

Krievijas pilsoņiem bez uzturēšanās atļaujām ir aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā.