“Pašlaik mēs saskaramies ar problēmu, ka Krievija nemainīsies. Tas nozīmē, ka mums kā NATO jābūt spējīgiem cīnīties un sniegt līdzvērtīgu atbildi šajā pelēkajā zonā, ņemot vērā draudus, ar kuriem saskaramies šodien,” žurnālistiem teica Kauns.

Uz jautājumu, kāpēc alianse neaktivizēja ceturto pantu, kas paredz konsultācijas ar sabiedrotajiem, saistībā ar incidentu ar dronu Leipcigas lidostā, ministrs atbildēja, ka Vācija ir skaidri nosaukusi Krieviju par agresoru.

“Un tā kā tas ir mēģinājums veikt teroristisku aktu, nebaidīsimies nosaukt Krieviju par teroristisku valsti,” norādīja Kauns.

Pēc viņa teiktā, NATO militārais spēks ir jāparāda skaidri laikā, kad Krievija nav sasniegusi savus mērķus karā Ukrainā un tādēļ mēģina iebiedēt Ukrainas atbalstītājus Eiropā.

“NATO valstis par to paziņo arvien skaļāk un skaidrāk, tās to redz, tāpēc NATO valstīm ir jāsagatavo Ziemeļatlantiskās alianses vienota atbilde uz šādiem draudiem,” teica aizsardzības ministrs.

Otrdien Vācija apsūdzēja Krieviju mēģinājumā augusta sākumā organizēt hibrīduzbrukumu Leipcigas lidostā, izmantojot ar sprāgstvielām aprīkotu dronu, un paziņoja par diplomātiskajiem pretpasākumiem.