Kā teica ministrs, Lietuva varētu piedāvāt palīdzību šauruma atmīnēšanā.

“Lietuva nepievienojas karam, Lietuva nesūta karaspēku karā. Mēs vēlētos nosūtīt karavīrus un lūgsim mandātu miera uzturēšanai. Tas ir mīnu iznīcināšana, nevis mīnu izvietošana,” Kauns teica radiostacijai “Žiniu radijas”.

“Miera uzturēšanas misijas ir normālas, standarta misijas, un tā noteikti nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad Lietuva kā sabiedrotā un civilizēta valsts cenšas veicināt miera uzturēšanu visā pasaulē,” viņš klāstīja.

Prezidents Gitans Nausēda ir teicis, ka drīzumā tiks sasaukta Valsts aizsardzības padome, lai apspriestu Lietuvas iespējamo ieguldījumu. Kauns apstiprināja, ka tas ir plānots šā mēneša beigās. Galīgais lēmums par Lietuvas karaspēka dalību starptautiskajā operācijā būs jāpieņem Seimam.

“Lietuva kā NATO sabiedrotā, alianses daļa un uzticams partneris veicinās drošas kuģošanas atjaunošanu, kas nozīmē mīnu iznīcināšanu vai citas spējas. Tuvākajā nākotnē noskaidrosim precīzu formātu,” teica ministrs.

Viņš dalību misijā pamatoja ar cilvēku un enerģētikas drošību.

“Mēs redzam, ka Irānas kara dēļ naftas cenas ir sasniegušas nepieredzētu līmeni, radot enerģētisko nedrošību. Ekonomisti ir sākuši runāt par gaidāmajām krīzēm, naftas un degvielas trūkumu un citām grūtībām. Kā civilizēta pasaule mēs to vienkārši nevaram pieļaut,” pauda Kauns.

Viņš arī uzsvēra Irānas lomu Krievijas karā pret Ukrainu, ražojot bezpilota lidaparātus “Shahed”, kā arī to, ko viņš raksturoja kā šīs valsts radīto kodolapdraudējumu.

“Viss šo draudu kopums, iespējams, liek visiem NATO sabiedrotajiem pārdomāt un izvērtēt pašreizējo situāciju un veicināt miera atjaunošanu, nevis kara eskalāciju, bet tieši miera atjaunošanu un attiecību normalizēšanu,” teica politiķis.

“Mēs redzam, ka notiek sarunas. Mēs ceram, ka šīs sarunas dos izrāvienu un tiks panākta galīgā vienošanās,” viņš piebilda.