“Mums pagaidām nav informācijas, ka tas būtu bijis ar nodomu,” trešdien žurnālistiem teica Lietuvas Valsts drošības departamenta ģenerāldirektors Darjus Jaunišķis.

“Mūsu uzdevums ir uzraudzīt, iegūt visu iespējamo informāciju un informēt, lai būtu labāk sagatavoti,” viņš uzsvēra.

Lai gan operatori apgalvo, ka zemūdens kabeļu bojājumu gadījumi ir salīdzinoši bieži, šādu incidentu biežums un koncentrācija Baltijas jūrā ir pastiprinājusi aizdomas, ka tie varētu būt radīti tīši.

Daži eksperti un politiķi apsūdz Krieviju hibrīdkara organizēšanā pret Rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu.

Reaģējot uz incidentu sēriju, NATO valstis janvārī uzsāka jaunu novērošanas misiju Baltijas jūrā, lai aizsargātu reģiona kritisko zemūdens infrastruktūru un novērstu mēģinājumus tai uzbrukt.

Situācija reģionā joprojām ir saspringta, norādīja Jaunišķis.

“Es neteiktu, ka situācija ir norimusi. Esmu vairākkārt teicis, ka situācija joprojām ir karsta un, skatoties nākotnē, kļūs karstāka. Būtu naivi lolot ilūzijas, ka mūsu nemierīgie kaimiņi nomierināsies,” viņš teica.

Kopumā kopš 2023.gada oktobra Baltijas jūrā ir bojāti vismaz 11 zemūdens kabeļi.

Pēdējā laikā ir bijuši arī mēģinājumi maldināt un iebiedēt vietējos iedzīvotājus Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Igaunijā, liekot noticēt, ka pagājušajā nedēļā notikusī sinhronizācija ar Rietumeiropas elektrotīkliem novedīs pie elektrības pārrāvuma.

“Līdz šim mēs neko, izņemot dezinformāciju, neuzraudzījām, un tās ir bijis daudz, bet mums ir jāuzrauga un jāaizsargā kritiskā infrastruktūra, jo nav gaidāms, ka situācija norimsies,” sacīja Lietuvas Valsts drošības departamenta ģenerāldirektors Darjus Jaunišķis, piebilstot, ka marta sākumā dienests publicēs ikgadējo apdraudējumu novērtējumu.