Seima rezolūciju atbalstīja 118 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

“Lietuvas Republikas Seims neatzīs ne “de iure”, ne “de facto” nekādus Krievijas Federācijas īstenotus vai joprojām notiekošos Ukrainas teritorijas sagrābšanas pasākumus,” pausts rezolūcijā.

Dokumentā norādīts, ka Ukraina ir suverēna un neatkarīga Eiropas valsts, kurai ir tiesības pašai sevi aizstāvēt un pašai pieņemt lēmumus par iekšpolitiku, ārpolitiku un drošības politiku. Rezolūcijā uzsvērts, ka Ukrainas robežas ir tās, ko starptautiskā sabiedrība atzina 1991.gadā.

“Šodien ir ļoti svarīgi ne tikai pārtraukt šo nepamatoto karu un nodrošināt ilgstošu mieru, bet arī atjaunot Ukrainas teritoriālo nedalāmību,” prezentējot rezolūcijas projektu, sacīja parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Remiģijus Motuzs.

Viņš brīdināja, ka Krievijai nedrīkst ļaut pārrakstīt vai sagrozīt Otrā pasaules kara vai pēdējo gadu desmitu vēsturi.

Lietuvā valdošās Sociāldemokrātu partijas politiķis arī brīdināja, ka, gatavojoties tā dēvētās Uzvaras dienas svinībām 9.maijā, Krievija ir pastiprinājusi spiedienu Ukrainā, uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un iedzīvotājiem.

Motuzs uzsvēra, ka Ukrainai nepieciešams morāls atbalsts, jo īpaši saistībā ar miera sarunu nonākšanu strupceļā teritoriālo strīdu dēļ.

Rezolūcijā Seims mudina arī citu valstu parlamentus visā pasaulē pieņemt līdzīgus paziņojumus, kā arī aicina valstu valdības rīkoties, lai Krievijas jau sagrābtās teritorijas un tās, kuras Maskava vēl cenšas iegūt, nekādā veidā netiktu atzītas.

Ceturtdien Seims arī atkārtoti pauda stingru nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu.

Lietuvas parlaments paziņoja, ka tas joprojām ir “stingri apņēmies atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās un ir gatavs sniegt ieguldījumu visos starptautiskajos diplomātiskajos centienos, lai palīdzētu Ukrainai pēc iespējas ātrāk atjaunot tās suverenitāti un teritoriālo nedalāmību”.

Krievijas spēki 2014.gada 26.februārī okupēja Ukrainas Krimas pussalu un iebruka Ukrainas austrumos. Krievija uzsāka pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu 2022.gada 24.februārī.

Izskanējis, ka Vašingtona, cenšoties panākt pamieru un miera vienošanos, ir ierosinājusi iesaldēt konfliktu pašreizējās frontes līnijās un atzīt, ka 2014.gadā anektētā Krimas pussala ir Krievijas sastāvdaļa.