Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka “vienojāmies, ka periodā no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībai gadā tiks atvēlēti 5-6% no IKP”.

Viņš paskaidroja, ka vienošanās ļaus šajā periodā aizsardzības finansējumu saglabāt vidēji 5,5% līmenī.

Nausēda teica, ka Lietuvai līdz 2030.gadam, nevis “kaut kad tālākā nākotnē”, ir jāsasniedz pilnīga divīzijas un citas kritiskās infrastruktūras rīcībspēja.

Viņš norādīja, ka sagaida “maksimālu institūciju mobilizāciju”.

“Krievijas militārās agresijas iespēja joprojām ir reāla, taču tā nav neizbēgama. Mums ir būtiski jāpalielina centieni stiprināt aizsardzību un atturēšanu un tam jāvelta vairāk resursu,” sacīja prezidents.

“Mūsu drošību nodrošina arī mūsu dalība NATO aliansē, taču tā būs efektīva tikai tad, ja mēs būsim gatavi aizstāvēt sevi paši,” viņš piebilda.

Aizsardzības amatpersonas pēc prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes pērn novembrī paziņoja, ka ar pašreizējo aizsardzības finansējumu Lietuvas armija divīzija varētu sasniegt pilnas operatīvās spējas 2036.-2040.gadā, nevis 2030.gadā, kā iepriekš plānots.

Šogad Lietuva plāno aizsardzībai tērēt ap 2,5 miljardiem eiro jeb nedaudz vairāk kā 3% no IKP.

Taču jaunā valdība, kas darbu sāka pagājušā gada nogalē, palielināja valsts aizņēmuma limitu šim gadam līdz apmēram 800 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka, aizņemoties pilnā apmērā, aizsardzības izdevumi var sasniegt līdz pat 4% no IKP.

Lietuvas prezidenta vadītajā Valsts aizsardzības padomē ir arī premjerministrs, parlamenta spīkers, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris.