“Mums ir jādomā par sociālajiem tīkliem, par aizliegumiem, kas mums būtu jāievieš. Kad situācija kļūs nekontrolējama, mums varētu būt nepieciešama iespēja tos regulēt vai atslēgt,” otrdien, tiekoties ar pilsētu mēriem, izteicās Makrons.

Makrons un valdības ministri ir norādījuši uz lomu, ko pēdējās nedēļas laikā nekārtību un vardarbības uzkurināšanā un organizēšanā Francijā spēlējušas tādas platformas kā “Snapchat”, “TikTok” un “Telegram”.

“Kad (sociālie mediji) kļūst par rīku [grautiņu] organizēšanā vai slepkavības mēģinājumos, tā ir īsta problēma,” uzsvēris Makrons.

Kā ziņots, kopš 27. jūnija katru nakti Francija piedzīvojusi vardarbīgas masu nekārtības un grautiņus, ko izraisīja kāda 17 gadus veca arābu izcelsmes pusaudža nāve policista raidītas lodes rezultātā. Pusaudzis atteicās apturēt savu automobili pēc policijas pieprasījuma un mēģināja bēgt.

Makrona ideju par sociālo mediju ierobežošanu kritizējuši gan opozīcijā esošie labēji, gan kreisie politiķi, un Makrons pat izpelnījies salīdzinājumu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

“Atslēgt sociālos tīklus? Kā Ķīnā, Irānā vai Ziemeļkorejā? Pat ja tā ir provokācija, lai novērstu uzmanību, tā ir ļoti slikta gaume,” tviterī norādījis konservatīvo pārstāvis Olivjē Marleks.

Kritika izskanējusi no Makrona atbalstītājiem parlamentā. Sociālo tīklu atslēgšana nozīmētu “atteikties no idejas, ka demokrātija ir stiprāka par instrumentiem, kas tiek vērsta pret to. Tā būtu kļūda,” norādījis deputāts Ēriks Botorels, kas pārstāv Makrona dibināto partiju “Renesanse”.

Digitālo pārmaiņu ministra birojs trešdien radio “France Inter” apliecināja, ka sociālo tīklu atslēgšana netiek apspriesta. Tā vietā valdība vēlas sapulcināt likumdevējus, lai apsvērtu, kā vislabāk mainīt spēkā esošo sociālo tīklu likumprojektu, pēc ministru sanāksmes šorīt paziņoja valdības preses pārstāvis.

Viņš norādīja, ka darba grupa izskatīs iespējamos juridiskos instrumentus un precizējumus, ko varētu pievienot šim likumam.

Viņš pavēstījis, ka būtu iespējama atsevišķu sociālās saziņas vietņu funkciju apturēšana. Piemēram, dažās platformās ir ģeolokācijas funkcijas, kas ļauj organizēt pulcēšanos noteiktā vietā.

Ar sociālo saziņas vietņu starpniecību tiek izplatītas vardarbīgu darbību video vai instrukcijas, kā izraisīt ugunsgrēkus. To iespējams vērtēt kā aicinājumus organizēt sabiedriskas nekārtības, un valdībai būtu nepieciešamas pilnvaras to apturēt, norādīja kabineta pārstāvis.