Francijas atbilde ir “nē atgriešanas centriem”, sacīja Makrons.

“Es neuzskatu, ka tie ir efektīvi, un tie arī neatbilst mūsu principiem.”

Šajos centros paredzēts izvietot migrantus, par kuriem pieņemts atgriešanas lēmums, bet kurus nevar nosūtīt uz viņu izcelsmes valstīm – piemēram, ja šīs valstis atsakās viņus uzņemt atpakaļ.

Eiropas Parlaments nesen pieņēma šādu atgriešanas centru juridisko regulējumu, bet tam vēl vajadzīgs ES valstu atbalsts.

Makrons sacīja, ka dažu ES valstu valdības ir izvēlējušās “inovatīvu” pieeju.

Viņš sacīja, ka atbalsta inovācijas daudzās jomās, bet ir daudz piesardzīgāks, “kad ir runa par inovācijām vērtībās un cilvēktiesībās”.

Makrons sacīja, ka neuzskata šos plānus par atbilstošiem Eiropas vērtībām, un piebilda, ka nav redzējis nevienu atgriešanas centru kādā trešajā valstī, kas veiksmīgi funkcionētu.

Viņš arī lika saprast, ka šādu centru izveidošanas finansēšanai nevajadzētu izmantot ES līdzekļus.

Vācija ir viena no atgriešanas centru ieceres galvenajām atbalstītājām un virza šo iniciatīvu darba grupā kopā ar Nīderlandi, Austriju, Grieķiju un Dāniju.

Saskaņā ar Vācijas iekšlietu ministra Aleksandra Dobrinta teikto šogad ir gaidāma konkrētu vienošanos noslēgšana ar valstīm ārpus ES.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Itālijas premjerministre Džordža Meloni savā vēstulē pauda atbalstu tā sauktajiem trešo valstu risinājumiem un aicināja Eiropas Komisiju sniegt finansiālu atbalstu.

Šī vēstule, kuru parakstījušas 19 no 27 ES dalībvalstīm, tika publicēta ES samita laikā, kas noslēdzās piektdien.