Makrons pēc galēji labējās Nacionālā apvienības (RN) uzvaras Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atlaida parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kuru pirmā kārta paredzēta 30. jūnijā, bet otrā kārta – 7. jūlijā.

“Ne jau RN raksta konstitūciju, ne arī [nosaka] tās garu,” intervijā žurnālam “Figaro” izteicies Makrons, atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja RN uzvarētu parlamenta apakšnama – Nacionālās sapulces – vēlēšanās un pieprasītu viņa atkāpšanos.

“Institūcijas ir skaidras, prezidenta vieta ir skaidra, un tā ir skaidra neatkarīgi no rezultātiem,” viņš piebilda.

Makrons paziņojis, ka ir gatavs atkārtot debates ar RN pārstāvi Marinu Lepēnu, ar kuru viņš sacentās pēdējo divu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

“Protams! Esmu gatavs nēsāt mūsu krāsas un aizstāvēt mūsu projektu,” žurnālam pirmdienas pēcpusdienā sacījis Makrons, pasmejoties par jautājumu, vai viņš nav traks, tik īsā laikā izsludinot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

“Es domāju tikai par Franciju. Tas bija pareizs lēmums valsts interesēs,”

uzsvēris prezidents, aicinot francūžus nebaidīties un doties balsot.

Pēc vairākuma zaudēšanas parlamentā pēc pārvēlēšanas uz otro termiņu prezidenta amatā 2022. gadā, Makrons žurnālam “Figaro” sacīja, ka būtu gatavs “pastiept roku visiem, kas ir gatavi nākt un valdīt”, bet sīkāk nepaskaidroja, ko ar to domājis.

Sabiedriskās domas aptaujas pirms EP vēlēšanām prognozēja sakāvi valdošajai koalīcijai Makrona dibinātās partijas “Renesanse” vadībā, un aptaujas arī tagad lieca, ka RN atrodas vadībā pirms pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām.

“Es nekad neesmu ticējis aptaujām,” apgalvojis Makrons, uzsverot, ka tagad sākas jauna kampaņa.