Meitene pazuda 29. maijā Floransā, Žēras departamentā. Vēlāk tika atrasts viņas līķis. Aizdomās turamais šajā lietā ir 41 gadu vecs vīrietis, kurš ir nogalinātās meitenes skolasbiedra tēvs. Viņš jau iepriekš divas reizes tika oficiāli apsūdzēts bērna izvarošanā, taču abos gadījumos izmeklēšana tika izbeigta vai iestrēga.

“Uz spēles ir likta uzticība mūsu iestādēm,” valdības sēdē paziņoja Makrons. Viņš aicināja saglabāt mieru un savaldību.

Sabiedrība asi reaģējusi uz iespējamām nepilnībām bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu izmeklēšanā. Pirmdien visā valstī protestēja aptuveni 60 000 cilvēku, un vairākās demonstrācijās izskanēja aicinājumi tieslietu ministram Žeraldam Darmanēnam atkāpties.

“Ir acīmredzams, ka bijušas kļūdas. Tagad mums ir jāsaprot, kas ietilpst individuālajā atbildībā un kas attiecas uz sistēmiskām kļūdām visos iesaistītajos valsts dienestos,” sacīja Makrons.

Darmanēns ir atteicies atkāpties no amata, taču atvainojās par to, ko viņš nosauca par milzīgu kļūdu konkrētajā lietā.

Varasiestādes vēl nav paziņojušas mirušās meitenes sekcijas rezultātus un nav izvirzījušas apsūdzības aizdomās turētajam.

Pagājušā gada augustā kāda sieviete iesniedza sūdzību pret šo cilvēku, apgalvojot, ka viņš no 2024. gada septembra līdz 2025. gada maijam vairākkārt izvarojis viņas 2014. gadā dzimušo meitu. Saskaņā ar tieslietu ministra teikto lieta tika pamatota ar medicīnisku ziņojumu.

Taču policija tā arī nebija nopratinājusi aizdomās turamo līdz pat brīdim, kad Floransā pazuda 11 gadus vecā meitene.

“Tieslietu sistēma neizdarīja savu darbu,” otrdien žurnālistiem sacīja māte, kura iesniedza pirmo sūdzību par izvarošanu. “Es zvanīju katru pirmdienas rītu, kamēr mana meita bija pie psihologa. Es zvanīju policijai,” viņa piebilda. “Pēdējo reizi, kad es zvanīju, viņi man teica, ka cels apsūdzību, ja es turpināšu uzmākties,” sacīja sieviete.

Aizdomās turamais iepriekš strādāja skolās.

Saskaņā ar neatkarīgās komisijas CIIVISE datiem Francijā tikai 7% sūdzību par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgām personām beidzas ar notiesājošu spriedumu.

2022. gada valdības ziņojumā norādīts, ka trūkst personāla un laika, lai pienācīgi izmeklētu apsūdzības par vardarbību pret bērniem.

Saskaņā ar pētnieciskā medija “Mediapart” apkopotajiem datiem 70% gadījumu izmeklētāji pēc aizdomās turamā uzklausīšanas neveica turpmāku pierādījumu meklēšanu, piemēram, telefona sarunu ierakstu, drošības kameru ierakstu vai datoru satura pārbaudi.

11 gadus vecās meitenes gadījums Žēras departamentā ir pēdējais no vairākiem skaļiem incidentiem, kas saistīti ar bērnu aizsardzību Francijā.

Pēdējos mēnešos vecāki Parīzē ir apsūdzējuši vairāku skolu uzraugus par viņu aprūpē esošo skolēnu seksuālu izmantošanu. Kopš gada sākuma pilsēta ir atstādinājusi 52 uzraugus, kas tiek turēti aizdomās par seksuālu vardarbību, otrdien paziņoja pilsētas mērs.

Pagājušajā gadā tiesa piesprieda 20 gadu cietumsodu kādam pensionētam ķirurgam pēc tam, kad viņš atzinās, ka laikā no 1989. līdz 2014. gadam seksuāli uzmācies vai izvarojis 299 pacientus. Viņš bija strādājis savā profesijā vairākus gadu desmitus, neraugoties uz notiesājošu spriedumu par nelegālu bērnu attēlu glabāšanu.

Saskaņā ar CIIVISE datiem katru gadu Francijā aptuveni 160 000 bērnu cieš no izvarošanas vai seksuālas vardarbības, un lielākoties to izdara kāds no ģimenes locekļiem vai paziņām.