Atēnas ir atteikušās apstiprināt 27 Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgo vēstuli par sarunu sākšanu un pirmo piecu satrunu sadaļu atvēršanu, ziņo Grieķijas prese.

Grieķijas iebildumi ir saistīti ar politiķa Fredi Beleri lietu. Etniskais grieķis Belari tika ievēlēts par Albānijas dienvidu pilsētas Himaras mēru, lai gan pirms 14. maija pašvaldību vēlēšanām viņš tika aizturēts un apsūdzēts balsu pirkšanā.

Politiķa aizturēšana ir izraisījusi spēcīgu kritiku no Atēnu puses un saasinājusi Grieķijas un Albānijas attiecības.

Eiropas Komisija (EK) nesen publicēja kārtējos progresa ziņojumus par kandidātvalstīm. Ziņojumā par Albāniju teikts, ka līdz gada beigām ir gaidāmas arī pirmās sarunas ar šo valsti.

Komisija pozitīvi novērtēja Albānijas apņēmību īstenot ES reformas, vienlaikus brīdinot, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni tādās jomās kā vārda brīvība, minoritāšu jautājumi un īpašumtiesības.

Atēnas ir vairākkārt aicinājušas dot Beleri iespēju ieņemt mēra amatu. Tomēr Albāņu politiķi, tai skaitā premjerministrs Edi Rama, uzskata, ka situācija jārisina caur tiesu. Nākamā tiesas sēde šajā lietā ir paredzēta 22. novembrī, bet pirms tam var tikt sarīkota tiesas sēde par iespēju Beleri sākt pildīt mēra amata pienākumus.

Grieķijas amatpersonas jau mēnešiem ilgi ir brīdinājušas, ka Albānija riskē apdraudēt savu iestāšanās procesu ES, ja Beleri netiks atbrīvots.

Grieķija jau agrāk ir izmantojusi savu ES dalībvalsts statusu attiecību kārtošanā ar kaimiņvalstīm. Grieķijas iebildumu dēļ Ziemeļmaķedonija, kas agrāk bija pazīstama kā Maķedonija, 2019. gadā nomainīja valsts nosaukumu.

Pirms Beleri aizturēšanas Albānijai un Grieķijai bija salīdzinoši labas attiecības, pateicoties vēsturiskajām un kultūras saitēm, kā arī kopējai dalībai NATO un citās starptautiskās institūcijās.