Federālās zemes premjerministres Manuelas Švēzigas pārstāvētā SPD kopš pagājušās nedēļas ir palielinājusi savu popularitāti par trim procentpunktiem līdz 37%, savukārt viņas sāncenša Leifa-Ērika Holma partijas AfD popularitāte samazinājusies par vienu procentpunktu līdz 36%, liecina raidsabiedrības ZDF pasūtītās aptaujas rezultāti.

Vācijas kanclera Frīdriha Merca kristīgo demokrātu (CDU) popularitāte sarukusi par vienu procentpunktu līdz 6%, un viņa partija bīstami pietuvojusies 5% slieksnim, kura pārvarēšana nepieciešama pārstāvībai federālās zemes landtāgā.

Kreiso ekstrēmistu partijai “Die Linke” (“Kreisie”), kas ir SPD partnere Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valdošajā koalīcijā, atbalsts samazinājies pa vienu procentpunktu līdz 9%.

Atbalsts Zaļo partijai nebija mainījies un bija 5%, bet kreiso populistu Zāras Vāgenknehtas alianse (BSW) guvusi 4% atbalstu.

Aptauja tika veikta no 14. līdz 17. septembrim, intervējot 1395 vēlētājus. Kļūdas līmenis bija aptuveni trīs procentpunkti 40% rezultātam un apmēram divi procenti 10% rezultātam.

Aptaujā arī tika konstatēts, ka 79% respondentu bija izlēmuši, par ko svētdien balsot, bet 21% vēl nebija izlēmuši.

Iepriekšējās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga vēlēšanās 2021. gadā SPD guva pārliecinošu uzvaru, izcīnot 39,6% balsu, kamēr par AfD balsoja 16,7% vēlētāju.

Mēklenburga-Priekšpomerānija pamatā ir agrāra federālā zeme, kas savulaik atradusies komunistiskā režīma jūgā, un pēc Vācijas atkalapvienošanās tur pie varas pamatā atradusies SPD.

Līdz ar Bādeni-Virtembergu, Reinzemi-Pfalcu, Saksiju-Anhalti un Berlīni tā ir viena no piecām Vācijas federālajām zemēm, kur 2026. gadā tiek rīkotas reģionālo parlamentu vēlēšanas.

Īpaši liela uzmanība tiek pievērsta AfD sniegumam, aptaujām liecinot, ka tā visās šajās vēlēšanās nostiprinās savas pozīcijas.

Tomēr visas lielākās partijas kategoriski noraidījušas iespēju sadarboties ar eiroskeptiķiem, kā rezultātā šajās zemēs pie varas var nonākt raibas un nestabilas koalīcijas.