Kā ziņots, trešdien Ašafenburgā kāds 28 gadus vecs atraidīts patvēruma meklētājs no Afganistānas uzbrukumā ar nazi noslepkavoja divus cilvēkus.

Viens no viņa upuriem bija divus gadus vecs zēns.

Mercs solīja, ka ievēlēšanas gadījumā ātri izdos rīkojumu par pastāvīgu kontroli uz visām Vācijas robežām un īstenos radikālas izmaiņas līdzšinējā imigrācijas politikā.

“Es vairs nevēlos pieņemt šādus apstākļus Vācijā,” uzsvēra Kristīgo demokrātu savienības un Kristīgi sociālās savienības bloka (CDU/CSU) vēlēšanu saraksta līderis.

“Manā vadībā tiks veiktas fundamentālas izmaiņas imigrācijas likumā, patvēruma likumā un uzturēšanās tiesībās Vācijā,” norādīja Mercs.

Kā sacīja politiķis, pirmajā dienā kanclera amatā viņš dos rīkojumu Iekšlietu ministrijai “bez izņēmuma noraidīt visus nelikumīgas ieceļošanas mēģinājumus”.

“Tas nepārprotami attiecas arī uz personām, kam ir tiesības uz aizsardzību,” viņš sacīja, nosodot pašreizējos Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus kā “acīmredzami nefunkcionējošus”.

“Tāpēc Vācijai ir jāīsteno savas tiesības uz valsts tiesību aktu pārākumu,” sacīja Mercs.

Arī Bavārijas federālās zemes premjerministrs un Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderis Markuss Zēders paziņoja, ka nelegālā imigrācija ir jāaptur un jākoncentrējas uz drošības stiprināšanu.

Viņš sacīja, ka Vācija ir humāna valsts, bet tas nevar būt uz pašu tautas rēķina.

Tādēļ nākamās CDU/CSU valdības vadmotīvs būs “nulles iecietība, nulles kompromiss” attiecībā uz imigrāciju, uzsvēra Zēders, piebilstot, ka viņš vienojies ar Mercu par pamatīgām izmaiņām migrācijas politikā.

Konservatīvie vēlas, lai Vācijā ierodas mazāk cilvēku, nekā to pamet, un, lai to paveiktu, Vācijas federālajai policijai jāļauj atraidīt migrantus uz Vācijas robežām un jāpaātrina deportācijas.

Sabiedriskās domas aptaujās vadībā ar 30% atrodas CDU/CSU, otrajā vietā ar 20% ir labējā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas jau ilgstoši iestājas par stingru imigrācijas politiku.

Kanclera Olafa Šolca sociāldemokrāti (SPD) ar 16% ir trešajā vietā.

Bavārijas federālās zemes iekšlietu ministrs Joahims Hermans atklāja, ka Ašafenburgas uzbrukumā aizdomās turamo bija paredzēts deportēt, bet dažādu problēmu dēļ tas netika izdarīts.

Vācijas Federālā migrācijas un bēgļu pārvalde (BAMF) 2023. gada jūnijā noraidīja Afganistānas pilsoņa lūgumu pēc patvēruma un nolēma, ka viņš saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem jādeportē uz Bulgāriju.

Tomēr kaut kādu problēmu un kļūdu dēļ imigrācijas dienesti Bavārijā par to uzzināja tikai 26. jūlijā, kad deportēšanas rīkojuma izpildei bija atlikušas vairs tikai sešas dienas, atklāja Hermans, piebilstot, ka šādu deportēšanu nevar noorganizēt sešās dienās.

Pēc termiņa beigām Afganistānas pilsonis tika atstāts mierā līdz 2024. gada decembrim, kad viņš paziņoja varasiestādēm, ka vēlas atgriezties Afganistānā.

Tomēr tas neizdevās, jo vīrietis nesaņēma izceļošanai nepieciešamos dokumentus no Afganistānas konsulāta, sacīja Hermans.

Viņš piebilda, ka deportēt šo personu uz Afganistānu būtu bijis grūti.

Vācijai nav diplomātisko attiecību ar Afganistānas talibu režīmu, bet pagājušajā gadā tika noorganizēts viens lidojumus uz Kabulu ar personām, kas tika deportētas no Vācijas.

Reaģējot uz Ašafenburgā notikušo uzbrukumu, AfD līdzpriekšsēdētāja Alise Veidele pieprasīja, lai parlamentā tiktu nekavējoties sarīkots balsojumus par Vācijas robežu slēgšanu.

Veidele, kura ir AfD kandidāte uz kanclera amatu, sacīja, ka CDU/CSU blokam beidzot jāsāk sadarboties ar AfD, lai pieņemtu likumu par robežu slēgšanu un nelegālo imigrantu izraidīšanu.

Mercs ir vairākkārt noraidījis sadarbību ar AfD.