Kijiva jau sen vēlējusies saņemt šīs raķetes, bet Berlīne pretojusies to piegādei, baidoties, ka tas varētu saasināt spriedzi attiecībās ar Krieviju.

Mercs, kad vēl atradās opozīcijā, apņēmās nosūtīt raķetes Ukrainai, taču kopš stāšanās amatā pagājušā gada maijā viņš ir atkāpies no šī solījuma.

Šodien kanclers, atbildot uz Bundestāga deputātu jautājumiem, skaidroja, ka viņa sākotnējais solījums tika izteikts citā kontekstā, “pieņemot, ka Bundesvēra krājumos ir pietiekams skaits derīgu raķešu “Taurus”, ko varētu piegādāt Ukrainai”. Vienlaikus Mercs apgalvoja, ka Ukrainas panākumi ieroču izstrādē ir padarījuši debates par raķetēm “Taurus” nesvarīgas.

“Pašlaik Ukrainai pašai savās noliktavās ir tāla darbības rādiusa ieroči, ko tā daļēji ar mūsu palīdzību pati ir uzbūvējusi un kas ir ievērojami efektīvāki nekā salīdzinoši nelielais “Taurus” raķešu skaits, ko mēs varētu piegādāt,” skaidroja Mercs. “Ieroču tehnoloģijas ziņā Ukraina ir attīstījusies daudz, daudz, daudz tālāk par to, par ko mēs runājām, kad sākās šis karš,” viņš piebilda.

Tomēr Mercs brīdināja, ka, lai gan Ukraina tagad ir apbruņota labāk nekā jebkad agrāk, tai ir ievērojamas grūtības ar finansējumu.

“Mums ir jāmobilizē nauda Ukrainai, lai šos ieročus varētu turpināt ražot,” viņš uzsvēra.

Kopš ASV pagājušajā gadā prezidenta Donalda Trampa vadībā samazināja atbalstu Ukrainai, Vācija ir kļuvusi par lielāko Kijivas atbalstītāju un ir ievērojami palielinājusi savu militāro palīdzību.

Berlīne ir apsolījusi Ukrainai šogad palīdzību 11,5 miljardu eiro apmērā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas “Iris-T” un “Patriot” baterijas.