“Esmu sācis konfidenciālas sarunas ar Francijas prezidentu par Eiropas kodolatturēšanas stratēģiju,” Minhenē, kur šobrīd pasaules līderi pulcējušies ikgadējai drošības konferencei, pavēstīja kanclers.

Mercs norādīja, ka Berlīne ievēros savas juridiskās saistības, šādi izsakoties par 1990. gada starptautisko vienošanos par Vācijas atkalapvienošanos.

Līgumā, kas pazīstams kā vienošanās “divi plus četri”, atkalapvienotā Vācija apņēmās atteikties no kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanas, glabāšanas un kontroles.

Saskaņā ar spēkā esošo NATO vienošanos par kodolieroču koplietošanu ASV kodolieročus, kas izvietoti Eiropā, ārkārtējās situācijās var izmantot sabiedroto valstu lidmašīnas.

Tiek uzskatīts, ka ASV kodolbumbas B61 tiek glabātas Itālijas ziemeļos, Beļģijā, Nīderlandē un Vācijas rietumos.

Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un līdz ar ASV ārpolitikas izmaiņām Trampa otrās prezidentūras laikā aicinājumi izveidot Eiropas kodoldrošības lietussargu guvuši jaunu impulsu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Francija ir vienīgā ES kodolvalsts.

Makrons jau 2020. gadā piedāvāja rīkot sarunas ar Vāciju un citām ES dalībvalstīm par Francijas kodolatturēšanas stratēģijas ietvaru paplašināšanu, taču bijusī kanclere Angela Merkele un viņas pēctecis Olafs Šolcs piedāvājumus noraidīja.