Merkele, kas vadīja Vāciju no 2005.gada līdz 2021.gadam, šovakar saņems īpašās šķiras Lielo krustu no Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera.

Šis apbalvojums iepriekš piešķirts tikai divas reizes – bijušajiem Vācijas kancleriem Konrādam Adenaueram un Helmūtam Kolam.

Atrodoties Vācijas kanclera krēslā Merkele bija ļoti populāra, taču pēc aiziešanas no lielās politikas viņa izpelnījusies kritiku par savā laikā īstenoto politiku, jo īpaši, par attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Vācijas atkarību no Krievijas energoresursiem.

Merkele tikusi kritizēta arī par lēmumu atteikties no atomenerģijas 2011.gadā un simtiem tūkstošiem bēgļu uzņemšanu no Sīrijas un Irākas 2015.gadā.

Bijušajai kanclerei bija “lieli nopelni, īpaši starptautiskā līmenī”, bet viņa arī pieļāva kļūdas, no kurām dažas bija kliedzošas, telekanālam NTV norādījis Kristīgi sociālās savienības (CSU) vicepriekšsēdētājs Karstens Linnemans.

Lēmums atteikties no atomenerģijas, kas tika pieņemts pēc Fukušimas kodolkatastrofas, bija kļūda, jo tika pieņemts, nenoskaidrojot, kā Vācija nodrošinās sevi ar energoresursiem saprātīgi pašpietiekamā veidā, atzinis Linnemans.

Taču Merkele, kura kopš aiziešanas no lielās politikas raksta savus memuārus, turpinājusi saņemt arī uzslavas, tai skaitā no viņas pārstāvēti kristīgo demokrātu (CDU) politiskajiem sāncenšiem sociāldemokrātiem (SPD) un zaļajiem.

“Es īpaši augstu vērtēju viņas diplomātisko prasmi un empātisko gudrību, pateicoties kurām viņai vienmēr ir izdevies veidot dzīvotspējīgas koalīcijas un kompromisus valsts un starptautiskā mērogā,” izteikusies SPD līdzpriekšsēdētāja Saskija Eskena.

Savukārt zaļo līdzpriekšsēdētājs Omids Nuripurs atzinis, ka Merkelei bijusi ļoti liela loma Vācijas veidošanā.

“Jums nav jāpiekrīt visam, ko viņa darīja, lai atzītu viņas lielos nopelnus,” uzsvēris Nuripurs.