Kopš 1995.gada miljardieru rokās esošā bagātību daļa pieaugusi no 1% līdz 3%, secināts Pasaules Nevienlīdzības ziņojumā, norādot, ka pērn reģistrēts straujākais kāpums, kopš tiek apkopoti šādi dati.

“Pieaugumu saasināja Covid-19 pandēmija,” secināts ziņojumā.

Pasaules bagātākais 1% cilvēku kontrolē trešo daļu no visas bagātības, kas uzkrāta kopš 1995.gada, kamēr nabadzīgākie 50% kontrolē tikai 2% no visas bagātības.

18 mēnešu laikā, kopš sākās pandēmija, pasaule kļuvusi vēl polarizētāka, norādīja Parīzes Ekonomikas augstskolas Pasaules nevienlīdzības laboratorijas direktors Lūkass Šansels.

“Kamēr miljardieru bagātība pieauga par vairāk nekā 3,6 triljoniem eiro (četriem triljoniem dolāru), 100 miljoni cilvēku pievienojās galējas nabadzības rindām,” sacīja Šansels, norādot, ka galējā nabadzība iepriekš samazinājās 25 gadus.

Žurnāla “Forbes” reāllaika reitings liecina, ka katram no desmit bagātākajiem cilvēkiem pieder vairāk nekā 100 miljardi ASV dolāru, bet elektroautomobiļu ražotāja “Tesla” līdzīpašnieka un kosmosa transporta kompānijas “SpaceX” dibinātāja Īlona Masksa bagātības tīrā vērtība sasniedz 264,5 miljardus dolāru.

Tikai viens no šiem desmit cilvēkiem nav amerikānis – franču luksusa preču magnāts Bernārs Arno, un visi, izņemot divus, ir tehnoloģiju nozares līderi, kuru bagātības augušas pateicoties uzņēmumu akciju cenu kāpumam.

Ziņojumā aicināts pieņemt “pieticīgu progresīvu bagātības nodokli globāliem multimiljonāriem”, lai pārdalītu bagātību, kā arī īstenot pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

“Ņemot vērā lielo bagātības koncentrācijas apjomu, pieticīgi progresīvie nodokļi var radīt ievērojamus ieņēmumus valdībām,” teikts ziņojumā.