Ministrs sacīja, ka nāks klajā ar oficiālu ierosinājumu valdībai atzīt Palestīnas valsti, kad būs “pabeigtas plašākas starptautiskās diskusijas”.

“Bet šaubu nav – Palestīnas valsts atzīšana notiks,” uzrunā parlamentā sacīja Mārtins.

Vēlāk izdevumam “The Journal” ministrs sacīja, ka oficiāls ierosinājums būs “pāris nākamo nedēļu laikā”.

Aizvadīto sešu mēnešu laikā notikušas diskusijas ar citām valstīm, kas ir iesaistītas miera iniciatīvās, sacīja Mārtins.

Pagājušajā mēnesī Spānijas, Īrijas, Slovākijas un Maltas līderi kopīgā paziņojumā apliecināja, ka ir gatavi atzīt Palestīnas valsti.

Īrija jau labu laiku paudusi, ka tai nav principiālu iebildumu pret Palestīnas valsts atzīšanu, ja tas sekmēs miera procesu Tuvajos Austrumos.

Karš Gazas joslā tam ir devis jaunus impulsus.

ASV, Austrālija un vairums Rietumeiropas valstu līdz šim paudušas, ka vēlas nākotnē atzīt Palestīnas valstiskumu, tomēr tikai tad, kad būs panāktas vienošanās par tādiem jautājumiem kā Jeruzalemes statuss un robežas.

Tomēr “Hamās” un Izraēlas karam turpinoties jau sešus mēnešus, diplomāti sākuši pārskatīt līdzšinējās nostājas.

2014. gadā Zviedrija kļuva par pirmo Eiropas Savienības (ES) Rietumeiropas valsti, kas atzinusi Palestīnas valsti.

Pirms tam Palestīnas valsti bija atzinušas sešas citas ES valstis – Bulgārija, Kipra, Čehija, Ungārija, Polija un Rumānija.