Viņš par to pavēstīja sociālajos tīklos, nosaucot to par “skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam”.

Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu ir uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai.

“Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina,” viņš raksta tviterī. “Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību.”

Moldovas prezidente Maija Sandu atzinīgi novērtēja ES līderu vienošanos sākt oficiālas iestāšanās sarunas ar viņas valsti, kura ir “apņēmusies veikt smagu darbu, kas nepieciešams, lai kļūtu par ES dalībvalsti”.

“Moldova šodien pāršķir jaunu lappusi, ES dodot zaļo gaismu pievienošanās sarunām,” Sandu rakstīja tviterī. “Moldova ir gatava pieņemt šo izaicinājumu.”

Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.

Kāds Eiropas diplomātiskais avots aģentūrai AFP pastāstīja, ka Orbāns piekritis neatrasties telpā, kad pārējie 26 dalībvalstu līderi atbalstīja vienprātīgo lēmumu.

Kāda augsta ranga Eiropas amatpersona sacīja žurnālistiem: “Eiropadome ir pieņēmusi lēmumu šajā jautājumā, pret kuru nav iebildis neviens Eiropadomes loceklis.”

Orbāns pavēstīja, ka Ungārija ceturtdien atturējās no ES līderu lēmuma sākt sarunas ar Ukrainu par dalību ES, nosaucot to par “pilnīgi bezjēdzīgu, iracionālu un nepareizu lēmumu”.

“26 citas valstis uzstāja, lai šis lēmums tiktu pieņemts. Tāpēc Ungārija ir nolēmusi, ka, ja 26 citas valstis nolemj tā rīkoties, lai tās iet savu ceļu,” viņš paziņoja sociālajā tīklā “Facebook” publicētā videoierakstā.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šonedēļ brīdināja, ka lēmumam neuzsākt iestāšanās sarunas ar Kijivu var būt “katastrofālas sekas”.

Arī pašreizējie līdzekļi, kas atvēlēti Ukrainas atbalstam, izsīkst gada beigās.

Eiropas Komisija novembrī ieteica sākt sarunas ar Ukrainu, neraugoties uz atsevišķiem trūkumiem. Ukraina vairākkārt solījusi vēl nepaveiktās reformas īstenot tuvāko mēnešu laikā.

Eiropadome arī piešķīrusi kandidātvalsts statusu Gruzijai un Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ES lēmumu raksturoja kā “monumentālu pavērsienu”.

“Šodiena nozīmē monumentālu pagrieziena punktu Gruzijai un mūsu Eiropas ģimenei!” Zurabišvili paziņoja sociālajos tīklos. “Gruzijas tautas nelokāmā griba ir runājusi savu vārdu, kas noveda pie pelnītā kandidātvalsts statusa iegūšanas.”