NASA pārstāvji Rendijs Bresniks, Frenks Rubio, Andrē Duglass un Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Luka Parmitano no Itālijas nelidos uz Mēnesi un neizkāps uz tā virsmas.

Tā vietā viņi riņķos ap Zemi, praktizējot savas “Orion” kapsulas savienošanu ar diviem Mēness nosēšanās aparātiem.

Parmitano būs pirmais eiropietis, kas pievienosies kādai no “Artemis” programmas misijām, paziņoja NASA.

Aprīlī NASA misija “Artemis II” uzstādīja jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā, aplidojot apkārt Mēnesim.

Nākotnē NASA plāno izveidot bāzi uz Mēness un izsēdināt astronautus uz Mēness virsmas, iespējams, jau 2028. gadā.

NASA ir noslēgusi līgumus ar vairākām ASV kompānijām par bāzes izveidi uz Mēness.

Plānots, ka miljardiera Džefa Bezosa uzņēmums “Blue Origin” nodrošinās kosmosa kuģus, kas nogādās robotus uz Mēness virsmas netālu no Mēness dienvidpola.

Šos robotus būvēs uzņēmumi “Astrolab” un “Lunar Outpost”.

Uzņēmums “Firefly Aerospace” nogādās pirmos bezpilota lidaparātus uz Mēness.

Ideālā gadījumā visu šo aparatūru paredzēts nogādāt uz Mēness pirms pirmo astronautu izsēšanās 2028. gadā.

Mēness bāzes otrajā posmā no 2029. gada līdz 2030. gadu sākumam sāksies pastāvīgas bāzes infrastruktūras, tostarp elektrotīkla, izveide.

Trešajā posmā paredzēts attīstīt bāzi tik tālu, lai tā spētu ilgāku laiku uzturēt astronautus specializētās pastāvīgajās mītnēs.

NASA martā paziņoja, ka ieguldīs 20 miljardus ASV dolāru (aptuveni 17,3 miljardus eiro) bāzes izveidē uz Mēness un apturēs plānus izveidot Mēness orbitālo staciju “Gateway”.

Tomēr NASA plāni ir atkarīgi no tā, vai tiks izstrādāts kosmosa kuģis, kas spēs droši nogādāt cilvēkus uz Mēness.

Miljardiera Īlona Maska kompānijai “SpaceX” ir uzticēts uzbūvēt šādu kosmosa kuģi, taču šajā projektā bijuši daudzi sarežģījumi un aizkavēšanās.