“Mēs atrodamies sacensībā par Mēnesi, sacensībā ar Ķīnu par Mēnesi, un, lai iegūtu uz Mēness bāzi, mums nepieciešama enerģija,” norādīja Dafijs, kurš pilda arī ASV transporta ministra pienākumus.

Viņš piebilda, ka kodoldalīšanās tehnoloģija ir tik svarīga, ka tās izpētei jau iztērēti simti miljoni dolāru.

“Tagad mēs ejam tālāk par izpēti,” uzsvēra NASA vadītājs. “Sāksim izmantot mūsu tehnoloģiju, lai patiesi padarītu to par īstenību.”

Pirmdien tīmekļa izdevumā “Politico” parādījās ziņas, ka NASA cer jau 60 dienu laikā saņemt no nozares pārstāvjiem konkrētus piedāvājumus par 100 kilovatu reaktora būvi uz Mēness, kas varētu sākt darboties 2030.gadā.

Tikmēr pastiprinās konkurence par Mēness apguvi ar Ķīnu, kas plāno līdz tam laikam uz Zemes dabīgo pavadoni nosūtīt kosmosa kuģi ar cilvēku apkalpi.

NASA brīdina, ka pirmā valsts, kas uzbūvēs uz Mēness darbojošos reaktoru, varēs pasludināt ap to drošības zonu, ievērojami ierobežojot ASV rīcības brīvību.

Reaktors nodrošinās stabilu enerģijas piegādi turpmākajām Mēness ekspedīcijām, kas būs īpaši nepieciešama divas nedēļas ilgajās lunārajās naktīs, kad nav pieejama Saules enerģija.

ASV pirmo reizi pēc 50 gadus ilga pārtraukuma plāno nosūtīt uz Mēnesi astronautus, un saskaņā ar programmu “Artemis” tas notiks 2027.gadā.

Tomēr grafiks jau vairākkārt ir pārbīdīts uz tālāku laiku, un nav skaidrs vai prezidents Donalds Tramps arī turpmāk atbalstīs šīs ieceres.