“Esmu pagodināts ar NATO sabiedroto lēmumu pagarināt manu pilnvaru termiņu ģenerālsekretāra amatā līdz 2024.gada 1.oktobrim,” tviterī paziņoja Stoltenbergs.

“Transatlantiskā saikne starp Eiropu un Ziemeļameriku ir garantējusi mūsu brīvību un drošību gandrīz 75 gadus,” norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka arvien bīstamākajā pasaulē alianses loma ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš.

ASV prezidents Džo Baidens atzinīgi novērtēja Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšanu par gadu, nosaucot aliansi par “spēcīgāku, vienotāku un mērķtiecīgāku nekā jebkad agrāk”.

“Ģenerālsekretārs Stoltenbergs ar savu stabilo vadību, pieredzi un spriestspēju ir vadījis mūsu aliansi cauri nozīmīgākajiem izaicinājumiem Eiropas drošībā kopš Otrā pasaules kara,” teikts Baidena paziņojumā.

Bijušajam Norvēģijas premjerministram Stoltenbergam, kurš pie Rietumu militārās alianses stūres atrodas kopš 2014.gada, amata pilnvaru termiņš par gadu – līdz 2023.gada septembrim – jau tika pagarināts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.

Jūnija beigās vairāki NATO diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, medijiem apstiprināja, ka dalībvalstis ir panākušas vienprātību par 64 gadus vecā Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšanu vēl uz gadu, ņemot vērā, ka bija grūti atrast viņam piemērotu aizstājēju līdz NATO samitam jūlijā Lietuvā.

Vairāki politiķi, kas tika uzskatīti par potenciālajiem kandidātiem, nepietiekamā atbalsta dēļ nesen atteicās no cīņas, tai skaitā Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.

Daudzas NATO valstis atbalstīja ideju par sievietes iecelšanu alianses vadītāja amatā. Taču Frederiksenas oponenti norādīja, ka NATO ģenerālsekretāra amatam nevajadzētu atkal tikt Ziemeļvalstij, ņemot vērā, ka to kopš kopš 2014.gada ieņēmis norvēģis Stoltenbergs, bet pirms tam no 2009.gada līdz 2014.gadam dānis Anderss Fogs Rasmusens. Savukārt Volesa pretinieki norādīja, ka viņš ne reizi nav vadījis valdību, kas tiek uzskatīts par lielu plusu, un Lielbritānija neietilpst Eiropas Savienībā (ES).

Neilgu laiku par potenciālo kandidātu uz NATO ģenerālsekretāra amatu tika uzskatīts arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena noraidīja ideju par kandidēšanu uz NATO ģenerālsekretāra amatu.

Stoltenbergs pats vairākkārt norādīja, ka necentīsies pagarināt savu termiņu NATO ģenerālsekretāra amatā, bet atstās šo lēmumu NATO dalībvalstu ziņā. Šī ir jau ceturtā reize, kad pagarināts Stoltenberga termiņš. Viņš ir otrais visilgāko laiku amatā pavadījušais NATO ģenerālsekretārs aiz dāņa Džozefa Luna, kas vadīja aliansi 13 gadus no 1971.gada līdz 1984.gadam.

Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre atzinīgi novērtēja ziņas par tautieša palikšanu NATO ģenerālsekretāra amatā, norādot, ka NATO vienotība ir sevišķi svarīga laikā, kad Eiropā notiek karš. Viņaprāt, būtiski arī, ka jautājums par alianses vadītāju tika nokārtots pirms NATO samita Viļņā.

Ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, jauna NATO ģenerālsekretāra izraudzīšanās kļuvusi par politiski sarežģītu procesu. Polijas amatpersonas iebilda pret vēl vienu ģenerālsekretāru no Ziemeļvalstīm un vēlējās šajā amata redzēt kādu no Baltijas valstīm. Šajā kontekstā kā potenciālā kandidāte tika minēta Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Taču citas valstis atturīgi attiecās pret kandidātiem no Polijas vai Baltijas valstīm, ņemot vērā šo valstu nelokāmo atbalstu Ukrainai, tai skaitā jautājumā par Ukrainas pievienošanos NATO. ASV, Vācija un citas valstis uzskata, ka Ukraina nevar pievienoties NATO pirms kara beigām.