“Šobrīd ir skaidrs, ka Ukraina nav tādā situācijā, jo viņi patlaban nevar risināt sarunas no spēka pozīcijām,” Rite sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem.

“Mums ir jādara vairāk, lai, mainot konflikta trajektoriju, panāktu, ka viņi var nonākt šajā spēka pozīcijā,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.

“Mēs visi vēlamies, lai šis karš beigtos, bet pāri visam mēs vēlamies, lai miers būtu ilgstošs,” sacīja Rite.

“Miers nebūs ilgstošs, ja [Krievijas diktators Vladimirs] Putins Ukrainā panāks savu, jo tad viņš virzīsies uz tālāk.”

NATO vadītājs brīdināja – ja tiks noslēgta vienošanās, kas būs Ukrainai slikta, tas iedrošinās gan Krieviju, gan tās sabiedrotos, tādus kā Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna.

“Esmu pārliecināts, ka miers var saglabāties tikai tad, ja Ukraina pie sarunu galda būs spēka pozīcijā,” sacīja Rite.

“Lai to panāktu, tai ir vajadzīga mūsu pastāvīga palīdzība, vairāk ieroču un ātrāk, lai tā varētu labāk sevi aizsargāt un sarunās panākt labu vienošanos Ukrainai, Eiropai un pasaulei.”

Rite atkārtoti uzsvēra, ka Eiropai ir ievērojami jāpalielina izdevumi aizsardzībai, jo īpaši tāpēc, ka tā ir viena no svarīgākajām jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām.

Alianses noteiktais slieksnis – 2% no IKP – nebūt nav pietiekams, lai stātos pretī Maskavas radītajiem draudiem.

“Ja mēs to nedarīsim, mēs pagaidām esam drošībā, bet ne pēc četriem vai pieciem gadiem,” viņš teica.

“Tāpēc, ja jūs to nedarāt, velciet laukā savas krievu valodas mācību grāmatas vai brauciet uz Jaunzēlandi,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.