Ankarā otrdien sāksies divu dienu NATO samits, kas norisināsies aliansei izšķirošā brīdī, kad ASV samazina savu lomu Eiropas drošības garantēšanā un turpina pieprasīt no sabiedrotajiem lielākus ieguldījumus savā aizsardzībā.

Pagājušajā gadā 32 NATO valstis vienojās aizsardzībai atvēlēt 5% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), paredzot 3,5% aizsardzības budžetam un 1,5% infrastruktūras attīstībai, tostarp ceļiem, tiltiem un ostām, lai konflikta gadījumā karaspēks un tehnika varētu pārvietoties ātrāk.

Spānija atbalstīja šo mērķi, taču apgalvoja, ka tā spēj izpildīt NATO drošības prasības, netērējot tik daudz līdzekļu.

Vairākas NATO valstis joprojām nav sasniegušas alianses iepriekšējo mērķi – atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP.

Jautāts, kas sagaida sabiedrotos, kam nav skaidra plāna, Rite atbildēja: “Ja viena vai divas valstis vēl ir jāpārliecina, mums ir veidi, kā to izdarīt.”

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Savienotajām Valstīm patiešām ir kaut kas sagatavots tiem, kas nepalielina aizsardzības izdevumus, taču viņš atteicās precizēt, kas tas varētu būt.

Runājot par Eiropas sabiedroto un Kanādas izdevumiem, Rite atzina, ka “līdz šim redzamie rādītāji ir iespaidīgi”.

Viņš norādīja, ka, pēc NATO aplēsēm, 2025. gadā un šogad tās kopā aizsardzībā ieguldīs par 258 miljardiem ASV dolāru (226 miljardiem eiro) vairāk nekā iepriekšējos gados.

Taču ar to varētu nepietikt, lai apmierinātu ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

Tramps ir atkārtoti kritizējis sabiedrotos par viņaprāt nepietiekamiem aizsardzības izdevumiem un iepriekš draudējis neaizstāvēt nevienu NATO dalībvalsti, kas nedara pietiekami daudz savas drošības garantēšanai.

Tramps arī kritizējis sabiedrotos par nepietiekamu atbalstu ASV un Izraēlas karā ar Irānu.