ASV 3. jūnijā lika saprast, ka vairs nenodrošinās Eiropai aviācijas bāzes kuģi un atbalsta kuģus, gaisa degvielas uzpildes lidmašīnas un desmitiem iznīcinātāju un citu tehniku. Grinkevičs pēc ASV paziņojuma aicināja Eiropas sabiedrotos darīt pieejamu lielāku skaitu militārās tehnikas, kā arī sāka apsvērt rezerves plānus gadījumam, ja notiktu uzbrukums Eiropai.

Tā sauktais NATO spēku modelis ir alianses “A plāns”, kas paredz nodrošināt 32 dalībvalstu spēku pieejamību miera, krīzes vai kara laikā. Tajā ir noteikti militārie resursi, uz kuriem komandieri var paļauties jebkura konflikta pirmajos sešos mēnešos.

“Dažu nedēļu laikā Eiropas sabiedrotie ir lielā mērā aizpildījuši robu, ko NATO spēku modelī radīja ASV veiktais samazinājums,” atklāja Grinkevičs. “Un tajās pāris jomās, kur tas vēl nav izdarīts, kur pašlaik nav līdzvērtīgu spēju, ar kurām to aizstāt, mēs meklējam alternatīvas iespējas ar līdzvērtīgu efektu,” viņš piebilda. Plašāku informāciju komandieris nesniedza.

Lēmumā, kas daudzus sabiedrotos pārsteidza negaidīti, Pentagons informēja NATO sabiedrotos, ka samazinās atbalstu, jo koncentrējas uz potenciālajiem draudiem citviet, jo īpaši no Ķīnas puses Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Eiropas sabiedrotie un Kanāda rūpīgi pārbaudīja savus resursus, lai noskaidrotu, ko varētu piedāvāt gadījumā, ja kādai no valstīm uzbruktu. Piemēram, Lielbritānija ir paaugstinājusi otrā lidmašīnu bāzes kuģa un iznīcinātāju F-35 gatavības līmeni, lai tos varētu izmantot ārkārtas situācijās.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite tikmēr paudis pārliecību, ka konflikta gadījumā ASV novirzītu vairāk resursu uz Eiropu. “Šeit nav runa par to, kur šobrīd atrodas spēki un resursi,” pagājušajā mēnesī teica Rite. “Runa ir par to, kurš ko darītu, ja tiktu aktivizēti mūsu aizsardzības plāni. Teiksim, 5. panta situācijas gadījumā.”