NATO PA apstiprinājusi arī deklarāciju, kurā pausta apņēmība atbalstīt to karā pret Krieviju līdz tiks gūta uzvara.

Pienācis laiks atcelt dažus ierobežojumus Rietumu piegādāto ieroču izmantošanai, PA norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kā uz iespējamo Rietumu piegādāto ieroču pielietojuma vietu pret mērķiem Krievijas teritorijā Stoltenbergs norādīja uz Harkivas apgabalu, kur krievu iebrucēji atjaunojuši savu brutālo uzbrukumu un kur frontes līnija lielā mērā sakrīt ar Krievijas un Ukrainas robežu.

Ukraina būs vājāka, ja NATO dalībvalstis tai turpinās sniegt tikai daļēju atbalstu, uzstājoties PA, uzsvēra arī Polijas pārstāvis Mihals Ščerba.

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs videouzrunā aicināja Rietumu sabiedrotos, izmantojot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, slēgt gaisa telpu virs Rietumukrainas, pret ko joprojām iebilst, piemēram, Vācija.

Umerovs arī atgādināja PA, ka Kijiva vēlas kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Soltenbergs, uzstājoties PA, nosauca arī trīs galvenos jautājumus, kas apspriežami NATO samitā jūlijā Vašingtonā – dalībvalstu aizsardzības spēju palielināšana, atbalsts Ukrainai un globālā sadarbība, kas vērsta uz Āzijas-Klusā okeāna reģionu.

PA arī apstiprināja aicinājumu NATO galvenajā mītnē Briselē izveidot dezinformācijas apkarošanas centru.