Alianses ārlietu ministru sanāksmē Briselē tika apspriesti Vašingtonas centieni izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu, taču ASV valsts sekretārs Marko Rubio sanāksmē nepiedalījās.

Sanāksme notika pēc tam, kad ASV sūtņi piecas stundas ilgās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Maskavā, šķiet, tā arī nepanāca būtisku izrāvienu centienos apturēt karu.

“Miera sarunas turpinās, tas ir labi, bet tajā pašā laikā mums ir jāpārliecinās, ka, kamēr tās notiek, – un mēs neesam pārliecināti, kad tās beigsies -, Ukraina ir visstiprākajā iespējamajā pozīcijā, lai turpinātu cīņu,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Saistībā ar to Vācija, Polija, Norvēģija, Nīderlande un Kanāda paziņoja, ka tās kopā piešķirs vēl aptuveni vienu miljardu dolāru (861 miljons eiro) ASV ieroču iegādei Ukrainas vajadzībām.

“Ukrainai ir jāpaliek stiprai, un mums, sabiedrotajiem vēsturē lielākajā un veiksmīgākajā militārajā aliansē, ir jāpaliek stingriem un apņēmīgiem,” norādīja Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.

Eiropa lielā mērā ir palikusi nomaļus ASV prezidenta Donalda Trampa centienos izbeigt karu, un Rubio prombūtne Briselē tikai varēja pastiprināt šo iespaidu.

ASV valsts sekretāru sanāksmē aizstāja viņa vietnieks.

Vairāki ministri atzina, ka Putins pagaidām, šķiet, nav gatavs piekāpties sarunās ar Vašingtonas pārstāvjiem.

“Prezidentam Putinam vajadzētu izbeigt blefošanu un asinsizliešanu un būt gatavam sēsties pie sarunu galda un atbalstīt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā,” izteicās Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere.

Ministri arī noraidīja Krievijas diktatora apgalvojumus, ka viņš nevēloties karu ar Eiropu, bet esot tam gatavs.

“Tā ir retorika, ko Krievija izmanto, lai mūs iebiedētu, un mums nevajadzētu uztvert šādas runas pārāk nopietni,” norādīja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.

“Mums kā NATO, kā Eiropai, ir ļoti spēcīgs potenciāls, un mēs ar katru dienu to palielinām,” viņa piebilda.

ASV un to sabiedroto izstrādātais mehānisms – Prioritāro Ukrainas prasību saraksts (PURL) – paredz izmantot NATO valstu līdzekļus, lai piegādātu Ukrainai ieročus no ASV krājumiem. Par jauno ASV ieroču piegādes mehānismu tika paziņots jūlija vidū. Piegādes finansē nevis ASV, bet gan citas NATO valstis.