“Es proaktīvi centos viņu pārliecināt, ka sarunās ar Baltkrievijas diktatoru jābūt ļoti uzmanīgam,” par tikšanos ar Kolu ceturtdien Briselē žurnālistiem sacīja Nausēda.

“Jā, iespējams, viņš var radīt piemērotu fonu, lai rastos ilūzijas vai mēģinājumi sapņot, ka viņš var tuvināties Rietumiem, taču ir daudz objektīvu iemeslu, kāpēc viņš nevar tuvināties Rietumiem,” piebilda Lietuvas prezidents.

Nausēda teica, ka viņš ar Kolu nerunāja par sankcijām pret Baltkrieviju.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka, runājot par Baltkrieviju, vairāk uzmanības jāpievērš Lukašenko faktiskajai rīcībai, nevis viņa retorikai.

“Faktiskā rīcība liecina, ka viņš nemaz netuvinās Rietumiem – izvieto raķetes “Orešņik”, palīdz Krievijai bezpilota lidaparātu uzbrukumos pret Ukrainu, izmanto agresīvu retoriku, balonus un citas provokācijas. Nav iemeslu uzskatīt, ka kaut kas būtiski mainās,” klāstīja Nausēda.

Lietuvas prezidents norādīja, ka, lai gan ASV centieni atbrīvot Baltkrievijas politieslodzītos ir atbalstāmi, Minska šo jautājumu izmanto savām vajadzībām.

“Redzot, ka politieslodzīto atbrīvošanu var izdevīgi iemainīt pret ieguvumiem citās jomās, viņam faktiski rodas motivācija ieslodzīt vēl vairāk cilvēku, lai saglabātu ietekmi nākotnes ieguvumu gūšanai. Tas ir apburtais un ļoti kļūdains loks,” par Lukašenko apsvērumiem teica Nausēda.

Kols trešdien apmeklēja Lietuvu, kur tikās arī ar premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas veiktos hibrīduzbrukumus pret Lietuvu.

Viesojoties Viļņā, Kols tikās arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Petru Gražuli un Lietuvas parlamenta deputātiem Ignu Vēgēli un Rimu Jonu Jankūnu.

Nausēdas vērtējumā tāda tikšanās, visticamāk, atspoguļo uzskatu, ka pašreizējā Baltā nama administrācija “meklē politiskos spēkus vai personības, kuras tā, iespējams, uzskata par ideoloģiski tuvinātām”.

“Es uzskatu, ka pirms tikšanās ar šādām personībām būtu jānoskaidro, ko tieši tās pārstāv un kādas vērtības tās aizstāv; tad, iespējams, vēlme tikties mazinātos,” teica Nausēda.

Gražulis ir notiesāts gan par necieņas izrādīšanu pret LGBT+ kopienu, gan konstitūcijas pārkāpšanu un deputāta zvēresta laušanu, apzināti balsojot cita Seima deputāta vietā, kad viņš to neredzēja.

Bijušais advokāts Vēgēle kā neatkarīgais kandidāts startēja Lietuvas prezidenta vēlēšanās pēc tam, kad popularitāti iemantoja Covid-19 pandēmijas laikā, kad iestājās pret obligāto vakcināciju un ierobežojumiem. Savukārt Jankūns pērn Seimā iesniedza likumprojektu, ierosinot iedzīvotājiem kompensēt soda naudas, kas savulaik tika samaksātas par pandēmijas laika ierobežojumu pārkāpumiem.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kura arī trešdien tikās ar ASV īpašo sūtni Baltkrievijas jautājumos, pieļāva, ka sanāksmei būs “ļoti laba pozitīva ietekme”.

“Es vērtēju vakardienas tikšanos ļoti pozitīvi. Man ir pazīmes, ka šai sanāksmei būs ļoti pozitīva ietekme, taču es nevēlos par to runāt sīkāk,” Ruginiene ceturtdien sacīja žurnālistiem.

Tikšanās laikā Ruginiene un Kols apsprieda Minskas veiktos hibrīduzbrukumus pret Lietuvu. Premjerministre arī pateicās ASV sūtnim par aktīvajiem centieniem panākt politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā.

Lietuva jau iepriekš ir lūgusi ASV palīdzību, lai risinātu jautājumus saistībā ar kontrabandas baloniem, kas palaisti no Baltkrievijas, un Lietuvas pārvadātāju kravas automašīnu aizturēšanu Baltkrievijā.

Lietuvas uzņēmumi ir nobažījušies, ka Baltkrievija īstenos draudus konfiscēt kopš oktobra aizturētās kravas automašīnas.

Kols ceturtdien apmeklē Baltkrieviju.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembra vidū ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos paziņoja par sankciju atcelšanu Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma eksportam, un apmaiņā pret to Minska atbrīvoja vairāk nekā simt politieslodzīto.

ASV sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma sektoram spēkā stājās 2021. gadā – gadu pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās par uzvarētāju nelikumīgi tika pasludināts Lukašenko. Tad visām ASV fiziskām un juridiskām personām bija jāpārtrauc darījumi ar Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāju “Belarusjkaļij”.

2022. gadā arī Eiropas Savienība ieviesa sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma sektoram.

Pēc Kola paziņojuma decembrī politiskie novērotāji sāka spekulēt, ka Vašingtona varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Lietuvu, lai tā atļautu atsākt mēslojuma tranzītu caur Klaipēdas ostu.

Kālija mēslojuma ražotāja “Belarusjkaļij” produkcija tika transportēta caur Lietuvu un Klaipēdas ostu līdz 2022. gada februārim, kad Lietuva apturēja tranzītu, atsaucoties uz ASV sankcijām un citiem valsts drošības apsvērumiem.

Rudenī un decembra sākumā Viļņas lidosta vairākkārt bija spiesta apturēt lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos cigarešu kontrabandas balonu no Baltkrievijas dēļ, taču no decembra vidus pēc Kola vizītes Baltkrievijā tādu gadījumu skaits būtiski samazinājās.

Pēc vizītes Kols paziņoja, ka autoritārais Baltkrievijas prezidents Lukašenko apsolījis pārtraukt kontrabandas gaisa balonu palaišanu uz Lietuvu.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka kontrabandas balonu palaišana ir Minskas hibrīduzbrukums.