Saskaņā ar avotu teikto zona varētu būt demilitarizēts koridors starp Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju un Kijivas kontrolē esošo teritoriju.

Tiek pieņemts, ka Vašingtona nodrošinās novērošanu ar satelītu un bezpilota lidaparātu palīdzību, koordinējot rīcību ar sabiedrotajiem.

Buferzonu varētu apsargāt to valstu militārie spēki, kas nav NATO dalībvalstis, piemēram, Saūda Arābija vai Bangladeša. ASV neplāno nosūtīt amerikāņu karavīrus uz Ukrainu.

NBC norāda, ka plāns izstrādāts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās 15.augustā Aļaskā un tiek uzskatīts par Ukrainas nākotnes drošības garantiju elementu.

Taču tā īstenošana iespējama tikai tad, Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vienosies, norādīja avoti.

Iepriekš tīmekļa izdevums “Politico” ziņoja, ka Eiropas līderi apspriež 40 kilometru buferzonas izveidi gar frontes līniju.

Savukārt laikraksts “Financial Times” rakstījis par iespējamu trīs līmeņu Ukrainas aizsardzību ar demilitarizētu zonu, kuru pirmajā līnijā kontrolētu miera uzturētāji no trešajām valstīm.

Kā ziņots, ceturtdien 26 valstis, kas ietilpst tā dēvētajā labas gribas koalīcijā, izteica gatavību pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā nosūtīt uz Ukrainu kā drošības garantus savus karavīrus.

Taču Maskava šīs ieceres jau noraidījusi, paziņojot, ka ka jebkāda ārvalstu karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu padarīs to par “leģitīmu mērķi”.