liepajniekiem.lv
Kopš 7. oktobra rītausmas, kad teroristu organizācija “Hamās” izplānotā operācijā deva triecienu Izraēlai, Rietumu pasaule visiem spēkiem cenšas attālināt brīdi, kad Izraēlas armija ieies Gazas joslā.
Viens no uzskatāmākajiem šo centienu apliecinājumiem bija ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Izraēlā
un aicinājums atbildes triecienu apdomāt rūpīgi, no visām pusēm apsverot tā tālākās sekas.
Galu galā ASV ir samērā nesena un skarba pieredze jautājumā, kas saistās ar to, kā atbildēt uz teroristu uzbrukumiem.
Jau drīz pēc “Hamās” uzbrukuma vairākkārt izskanēja salīdzinājumi ar 11. septembri, kad 2001. gadā islāmistu teroristi uzbruka Amerikas Savienotajām Valstīm to teritorijā.
Tādēļ gluži vietā bija Baidena teiktais, ka viņš izprot Izraēlas morālo un stratēģisko dilemmu, bet arī lūdz ebreju militāros un politiskos vadītājus mācīties no ASV pārsteidzības karā pēc 11. septembra.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pēdējo gadu laikā bieži izpelnījies kritiku par savu politiku, kas nekādi nav vērtējama, kā uz samierināšanos un risinājuma meklējumiem vērsta.
Šobrīd, kad pārsteidzīga rīcība Gazā var novest pie vēl vērienīgāka ugunsgrēka, kas pārņemtu arvien plašākas Tuvo Austrumu teritorijas, Netanjahu uz savu radikālāko labējās koalīcijas partneru fona izskatās pat ļoti piesardzīgs un apdomīgs.
Gaidot, kāds tad īsti būs Izraēlas atbildes trieciens, ebreju kolonisti savas dusmas un atriebību izgāž Rietumkrastā pret palestīniešu civiliedzīvotājiem, daudz augstākos toņos nekā politiķi runā militārpersonas, solot “Hamās” dot triecienu, ko visa apkārtne nekad neaizmirsīs.
Bet Izraēlas labējā spārna finanšu ministrs atsakās pārskaitīt Palestīnas pašpārvaldei nodokļu naudu, tādējādi samazinot tās spēju kontrolēt Rietumkrastu, kas līdz šim tai kaut kā nebūt bija izdevies.
Nav šaubu, ka Izraēlai ir tiesības atbildēt uz teroristu uzbrukumiem.
Bet atrast samērīgu veidu, kā reaģēt, – tas ir lielais izaicinājums. Tuvie Austrumi jau sen ir kā bumba ar laika degli, un neviens nezina, cik gara ir atlikusī degļa auklas daļa.
Starp Rietumu politiskajiem komentētājiem ir tādi, kuri jau brīdina – iespējamība, ka visu reģionu pārņems karadarbība, kurā tiks ievilktas arī Savienotās Valstis, ir visai liela.
Ja Izraēlai būs vajadzīgi ieroči, lai pasargātu valsti no “Hamās” un “Hezbollah”, Rietumi tos piegādās, bet var noprast, ka tāpat sabiedrotie prasīs un sagaidīs arī zināmu racionalitāti Izraēlas darbībās.
Un viena no šādām veselā saprāta izpausmēm būtu punkta (un tāda īsta, trekna punkta) pielikšana ebreju kolonistu apmetņu būvniecībai Rietumkrastā.
Un nevar piemirst, ka Netanjahu ar saviem galēji labējiem domubiedriem vēl ne tik sen runāja par faktiski visa Rietumkrasta aneksiju.
Viņa vairāk nekā desmit gadu ilgās premjerēšanas stūrakmens ir bijusi stratēģiska apmetņu paplašināšana, lai novērstu jebkādas perspektīvas izveidot Palestīnas valsti.
Jā, es tagad izvilku priekšplānā sarežģītā un līdz šim neatšķetināmā konflikta vienu šķautni.
Un skaidrs, ka ne jau šo apmetņu būvniecības dēļ “Hamās” sludina, ka tā mērķis ir iznīcināt Izraēlas valsti.
Šāda attieksme no islāma fundamentālistiem ir klātesoša kopš ebreju valsts dibināšanas.
Taču, ja Izraēlas tālredzīgākie politiķi vēl lolo kaut kādas nebūt cerības izveidot palestīniešu pārvaldi, kas ilgtermiņā varētu aizstāt “Hamās” Gazā un būtu efektīvs partneris divu valstu risinājuma meklējumos, tad apmetņu projekts ir jāpārtrauc, un vēlams – tūlīt pat.
Kas attiecas uz palestīniešu pašpārvaldi Rietumkrastā, tad tai pēc iespējas ātrāk būtu jātiek pie jaunas vadības.
Tādas, kura spētu veidot palestīniešu institūcijas, izpelnoties iedzīvotāju cieņu un leģitimitāti.
Palestīniešu pašpārvaldei, kas ir gatava pastāvēt līdzās ar ebreju valsti, jāspēj uzvarēt brīvās un godīgās vēlēšanās.
Ja šie divi nosacījumi netiks izpildīti, mērenībai šajā pasaules malā nav nākotnes, nebūs izredžu ne uz ilgtspējīgu mieru, ne uz tālāku attiecību normalizāciju starp Izraēlu un Saūda Arābiju.
Kaut kādā ziņā paradoksāli, ka tieši ASV ekonomiskā un militārā palīdzība ir ļāvusi Netanjahu noturēties pie varas – spēt finansēt apmetņu būvniecības projektu un audzēt militāro spēku, vienlaikus nepalielinot nodokļus visai Izraēlas sabiedrībai, kam par to būtu jāmaksā.
Bet
kontekstā ar šī mēneša notikumiem Netanjahu stratēģija izskatās apmaldījusies sešās priedēs.
Nu nevar vienlaikus gribēt likvidēt “Hamās” Gazā un veidot jaunas apmetnes Rietumkrastā, tādējādi apdraudot vienīgo pienācīgo ilgtermiņa palestīniešu alternatīvu “Hamās” – Palestīnas pašpārvaldi, kas Izraēlai ir vajadzīga, lai būtu kāds, kam nodot Gazu.
Ja Izraēla ieies Gazā un mēnešiem ilgi tur karos, lai nogalinātu vai sagūstītu katru “Hamās” vadītāju vai karavīru, un to darīs, vienlaikus paplašinot ebreju apmetnes Rietumkrastā, tādējādi padarot tur neiespējamu divu valstu risinājumu ar daudz mērenāko Palestīnas pašpārvaldi, ne palestīnieši, ne, piemēram, Arābu līga vai Eiropas, ANO vai NATO vadīta koalīcija, neviens nebūs gatavs kaut kādā brīdī pēc krīzes pārvarēšanas doties uz Gazu un ļaut atslābināt Izraēlas tvērienu.
Būs arī daudz grūtāk atrast tos, kas palīdzētu Izraēlai segt izmaksas, kas saistītas ar vairāk nekā diviem miljoniem Gazas iedzīvotāju.
Izraēliešu vēsturnieks Juvals Harari, kura darbi tulkoti arī latviešu valodā, pagājušajā nedēļā publicēja eseju, kurā pauda savu viedokli par Netanjahu valdību: ja tā “sapņo izmantot uzvaru, lai anektētu teritorijas, piespiedu kārtā pārzīmētu robežas, padzītu iedzīvotājus, ignorētu tiesības, cenzētu runu, īstenotu mesiāniskas fantāzijas vai pārvērstu Izraēlu teokrātiskā diktatūrā – mums tas ir jāzina tagad”.
Krīze Tuvajos Austrumos ir Gordija mezgliem pilns pārbaudījums cilvēcībai.
Un šoreiz ar pārciršanu Gazā neko atrisināt nevarēs. Pilsētu izlīdzināšana ir tas, ko Sīrijas valdība darīja Alepo vai Krievija savulaik Groznijā.
Tai nevajadzētu būt Rietumu pasaules atbalstītai Izraēlas stratēģijai Gazā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Vienošanās palīdz izvairīties no iespējama mediķu streika.
Pārstrādās ieceri par ienākumu obligātu deklarēšanu.
Saeima strādās pie likumprojekta par “Maskavas nama” pārņemšanu valsts īpašumā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts kontrolieris Rolands Irklis pametīs amatu un turpmāk vadīs AS “Augstsprieguma tīkli”.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Gazas joslā ļauj ievest humāno palīdzību.
Ukrainas armija pirmo reizi izmanto ASV ražotās tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS.
Briselē terorists nošauj divus zviedru futbola līdzjutējus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Pasaule cenšas pārliecināt Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu rīkoties apdomīgi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
