liepajniekiem.lv
Mēdz sacīt, ka fakts ir un paliek fakts – tas ir acīmredzams, pierādāms un bieži vien arī aptaustāms un sadzirdams. Un tā tam arī būtu jābūt, tomēr informatīvajā frontē dominē puspatiesības un pat klaji meli, kurus mēdz uzdot par faktiem.
Krievijas propaganda nav vienīgā “alternatīvo faktu” rūpnīca, kaut arī pašreiz pati aktuālākā. Atcerēsimies kaut vai pandēmijas laiku, kad pretēji noskaņotām nometnēm – pošu atbalstītājiem un noliedzējiem – nepietika ar to, ka viņi vienkārši pieturējās pie savas ideoloģijas. Savai aizstāvībai daļa ģenerēja arī “faktus”.
Visvairāk savu taisnību ar puspatiesībām un izdomājumiem centās pierādīt antivakseri. Dažs no viņiem jau ir viņsaulē, jo mira no slimības, kuru viņi paši noliedza. Jā, bija kovida noliedzēji, vēl pirms tika izgudrotas un izražotas vakcīnas.
Liepājā arī it kā nopietni cilvēki sociālajos tīklos stāstīja, ka Vācijā, piemēram, no sejas maskām bērni smok nost, ka sejas maskas vispār esot neiedomājami kaitīgas…
Ko lai par to saka medicīnas personāls, kuram tikai nesen atcēla sejas masku obligātu nēsāšanu pēc trīs gadu pastāvīgas staigāšanas “uzpurņos” (kā maskas sauc to pretinieki) arī ārpus operāciju bloka?
Medijpratība un kritiskā domāšana ir svarīga atslēga patiesības nošķiršanai no meliem. Jāsaprot, ka vēstījums sociālajos tīklos lielākoties nav faktos balstīta žurnālistika.
Kāda ieraksts feisbukā nav plašsaziņas līdzekļa ziņa. Bet visbiežāk – viedoklis, interpretācija, pārstāsts, vērojums, joks, emocijas. Dažkārt arī meli, ar kuriem operē krāpnieki, reklamējot brīnumlīdzekļus, īstenojot finanšu noziegumus, un propaganda, kuru vada indivīdi un troļļu armijas politisko mērķu vārdā.
Uzticamos medijos strādā žurnālisti, kas māk atšķirt īstumu no feika, kas prot uzrakstīt ziņu, balstoties profesionālismā un žurnālistikas ētikas principos. Jā, arī žurnālisti mēdz kļūdīties. Tad viņi atvainojas, atsauc neprecizitātes un godīgi zem tām parakstās.
Jau gadiem var tikai nobrīnīties, kā spēj melot Putina režīma propagandisti. Trūkst padoma un vārdu, kas raksturotu Krievijas melu pretdabisko, nekaunīgo un noziedzīgo raksturu.
Pirms divām nedēļām politisko notikumu apskatā minēju virkni mērķu, ko Krievija dažādos kara starpposmos izvirzīja savai tā saucamajai “speciālajai militārajai operācijai” Ukrainā, un norādīju uz to, ka pamatā panākts tieši pretējs efekts. Piemēram, gribēja demilitarizēt Ukrainu, panāca pretējo – apbruņoja – un drīzāk demilitarizē paši sevi.
Putina runasvīrs Peskovs laikam to izlasīja un pirms dažām dienām nāca klajā ar pārsteidzošu secinājumu. Viņaprāt, Ukrainas demilitarizācijas mērķis būtībā ir sasniegts, jo Ukrainai teju vairs neesot viņas pašas padomju laiku ieroču un tā karo ar Rietumu piegādātajiem… Kā var apbruņošanu nosaukt par atbruņošanu?
Paralēli Ukrainas “demilitarizācijai” notiek Krievijas tautas debilizācija!
Varbūt tagad sekos piemeklēti “argumenti” arī citiem kara mērķiem, nosaucot tos par izpildītiem? Vai propagandisti sāk gatavot Krievijas sabiedrību tam, ka mērķi principā ir sasniegti, lai klusi izbeigtu karu?
Runā, ka meliem esot īsas kājas. Joprojām tam ticu, taču pagaidām Krievijas melu kājas ir tikpat garas kā modelēm. Tās soļo tālāk.
Piemēram, iznāk Putins publikas priekšā un pavēsta, ka Ukrainas pretuzbrukums nevienā no virzieniem nav pavirzījies uz priekšu un nav sasniedzis nevienu no Ukrainas armijai izvirzītajiem mērķiem.
Pirmkārt, Ukrainas armija atsevišķos posmos jūnijā ir kaut arī nedaudz, bet tomēr atkarojusi savu teritoriju – to ziņo dažādi neatkarīgi avoti, otrkārt, kā Putins zina, kādi mērķi ir izvirzīti Ukrainas armijai? Var jau būt, ka tos precīzi prezidentam atstāsta Krievijas izlūkdienests. Vai tas pats dienests, kas pirms uzbrukuma ziņoja, ka ukraiņi krievu okupantus sagaidīs ar ziediem?
Putins tiekas ar viņam lojālajiem Z blogeriem un stostās, runājot par “speciālās militārās operācijas” mērķiem, kas “mainās, izejot no apstākļiem, bet fundamentāli nemainās” un, gaisā veroties, sauc mistiskus skaitļus par Ukrainas milzīgajiem zaudējumiem un iznīcināto militāro tehniku. Piemēram, iznīcinātas piecas raķešu sistēmas “Patriot”, kaut Rietumi Ukrainai piegādājuši tikai divas.
Labi, labi, pret šo informāciju, cik sistēmu ukraiņiem piegādātas, arī ir jāizturas kritiski, jo ne visu mēs zinām.
Taču arī pārējie skaitļi militāro ekspertu vērtējumā ir izzīsti no pirksta, īpaši, ja šo informāciju Putinam piegādājis par klaunu sevi sen padarījušais Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienesta ģenerālis Igors Konošenkovs. Tas gan diemžēl neizslēdz neapstrīdamu faktu, ka ukraiņi tiešām krīt kara laukā par savu dzimteni.
Televīzijas intervijā viena no Krievijas propagandas “ikonām” Margarita Simonjana melo, acis nepamirkšķinot. Skatoties sejā intervētājai, viņa stāsta, ka Krievija taču pa mierīgajiem iedzīvotājiem Ukrainā nešauj pretēji ukraiņiem, kas nogalina nevainīgus cilvēkus. Kāds absurds!
Un Krievija nemitīgi visai pasaulei stāsta, ka tās armija nav bombardējusi un grāvusi ne Harkivu, ne Mariupoli, ne slepkavojusi Bučā un Irpiņā…
Kā var tik nekaunīgi melus uzdot par patiesību? Trāpīgs, manuprāt, nesen bija Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Krievija visu laiku meklē sabiedrotos – pagājušajā nedēļā arī Āfrikas valstu vadītāju vidū, lai tie spiestu Ukrainu un Rietumus uz miera sarunām, lai iesaldētu konfliktu, saglabājot vismaz tās teritorijas, kas iekarotas.
Podoļaks pauda izbrīnu par to, kā vispār iespējams sarunāties ar neadekvātiem cilvēkiem, kas dzīvo citā realitātē? Tiešām, kā, piemēram, var runāt par mieru, ja katrai no pusēm ir sava ģeogrāfiskā karte ar pavisam citādi iezīmētām valstu robežām?
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Konkurences padome izgaismojusi ceļu būves karteli.
Kanāda nolēmusi Latvijā izvietot 15 “Leopard 2” tankus.
Mediju organizācijas prasa atsaukt NEPLP.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Premjeram Krišjānim Kariņam neizdodas pie viena galda sapulcināt pašreizējos un potenciālos koalīcijas partnerus.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Briselē tiekas NATO aizsardzības ministri.
Ukraiņu pretuzbrukums izvēršas lēnām.
Eiropas Centrālā banka palielina bāzes procentlikmi līdz 4.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Jenss Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā varētu palikt vēl vienu gadu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.