liepajniekiem.lv
Arī šogad mēs centīsimies skaidrot, komentēt un analizēt gan starptautiskos, gan pašmāju notikumus, bet, gadam sākoties, ieskicēšu dažas tēmas, kurām šogad noteikti nāksies pievērst uzmanību.
2024. gadā notiks vairāk nekā 70 vēlēšanas valstīs, kurās dzīvo aptuveni 4,2 miljardi cilvēku – tā ir vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju.
Pagaidām nekas labāks par demokrātiski vēlētu tautas priekšstāvju iecelšanu nav izdomāts, tomēr, lai gan balsošanas būs vairāk nekā jebkad agrāk, demokrātijas var arī nebūt vairāk: jau tagad var apgalvot, ka
daudzas vēlēšanas nebūs ne brīvas, ne godīgas.
Vēlētāji un, pēc visa spriežot, arī tiesas pasludinās savus spriedumus par Donaldu Trampu, kuram ir izredzes atgūt ASV prezidenta amatu.
Rezultātu var izšķirt pat tikai daži desmiti tūkstošu vēlētāju dažos svārstīgos štatos. Taču sekas balsojumam būs globālas, un tās ietekmēs visu, sākot no klimata politikas līdz militārajam atbalstam Ukrainai.
Paradoksāli, bet Krievijas diktatora Vladimira Putina likteni, ļoti iespējams, izlems nevis Krievijas vēlētāji (kur martā paredzēto procesu par vēlēšanām mēs turpinām dēvēt tikai ieraduma pēc), bet gan amerikāņu balsotāji.
Vēlēšanas šogad gaidāmas arī Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē. Daudzās valstīs pieaug polarizācija starp progresīvajiem un konservatīvajiem vai nacionālistiskajiem vēlētājiem un partijām.
Uzvara, visticamāk, mudinās uzvarētājus – neatkarīgi no tā, kuru šķelšanās pusi viņi ieņem – uzskatīt, ka viņiem ir pienākums ieviest turpmākas sociālās pārmaiņas.
Neatkarīgi no tā, kāds būs balsojumu iznākums, visticamāk, tas ietekmēs citas 2024. gada un desmitgades otrās puses tendences.
Bet daudz kas būs atkarīgs no vienotās Eiropas spējām turpināt sniegt un pat pastiprināt militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai, jo
nu jau kļūst arvien redzamāks tas, ka karš turpināsies ilgi.
Simboliskajam žestam paverot ceļu uz iespējamo dalību ES jāseko reāliem darbiem. Tā būtu pareiza rīcība, un arī apdrošināšanās pret risku, ka Tramps atgūs varu.
“Hamās” uzbrukums Izraēlai un Izraēlas atriebība Gazas joslai ir satricinājusi reģionu un likusi saprast, ka līdz šim iesaldēto konfliktu un palestīniešu nenoteikto statusu ilgāk ignorēt nav iespējams.
Vai šogad tas kļūs par plašāku reģionālo konfliktu vai, gluži otrādi, pavērs ceļu ilgi gaidītajam miera un līdzāspastāvēšanas risinājumam? Šis būs izaicinājums arī pārvērtētajai lielvarai ASV – pārbaudījums, vai “štati” spēj pielāgoties sarežģītākai un draudīgākai pasaulei.
ASV plānu pievērsties Āzijai un vairāk koncentrēties uz sāncensību ar ambiciozo Ķīnu ir daļēji izjaucis karš Ukrainā un tagad arī Gazā.
Iesaldētie konflikti arvien biežāk atkūst, un daudzviet pasaulē gruzd neatrisinātas lokālas domstarpības.
Piemēram, Āfrikā, Sāhelas reģionā. Par to skaļi nerunā, bet kaut kur zemapziņā var nojaust, ka pasaule gatavojas lielākam konfliktam. Bet garās desmitgades, kad ASV bija tās, kas nogludina lielāko daļu nebūšanu jebkurā planētas malā, kļūst par vēsturi.
Analītiķi jau labu laiku runā par “jaunu auksto karu”, šādi definējot ASV un Ķīnas pretstāvi. Rietumu uzņēmumu atkarība no Ķīnas piegāžu ķēdēm ir tikai viens no daudziem parametriem, kuri nosaka šīs pretstāves iespējamo attīstību.
Vēl lielāka nozīme šogad būs tam, cik prasmīgi abas nometnes strādās ar pārējo Globālo dienvidu ierindas spēkiem. Un visam pa vidu – Taivāna un tās attiecības ar lielo Ķīnu.
2024. gadā turpināsies globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, un tas draud ar plašu rezonansi un ietekmi uz daudziem sociāli sabiedriskiem aspektiem.
Grūtie ekonomiskie laiki parasti noved pie tā, ka valdības izvēlas samazināt izdevumus sabiedriskajiem pakalpojumiem, iespējama arī darba vietu samazināšanās, dzīves līmeņa kritums, un te jau vairs nav tālu līdz likumsakarīgam pilsoņu neapmierinātības pieaugumam.
Lēna izaugsme apdraud arī valstu un starptautiskos centienus sasniegt oglekļa emisiju nulles mērķus. Iespējamā recesija ASV, Ķīnas izaugsmes palēnināšanās (iespējams, šogad tur gaidāma deflācija) un kari Ukrainā un Izraēlā – tas viss ir savstarpēji saistīts.
Savukārt izaugsme jaunattīstības valstīs, tostarp Brazīlijā, Indijā, Meksikā un Turcijā, ved mūs pretī laikmetam, kurā varam pieredzēt krasas izmaiņas globālās ekonomiskās varas līdzsvarā.
Centieni pāriet uz tīrāku enerģijas ieguvi rada jaunas zaļās lielvaras un pārzīmē enerģijas resursu karti. Litijam, varam un niķelim šodien ir daudz lielāka nozīme, savukārt naftai un gāzei, kā arī reģioniem, kas dominē to piegādē, svars mazinās.
Zaļo resursu izvirzīšanās priekšplānā pārveido ģeopolitiku un tirdzniecību un rada negaidītus ieguvējus un zaudētājus.
Viens faktors, kas noteikti šogad turpinās uzvaras gājienu, būs mākslīgais intelekts un tā dažādās izpausmes, kas ieņems arvien būtiskāku vietu mūsu dzīvē. Uzņēmumi to jau liek lietā, regulatori to cenšas regulēt, bet tehniķi turpina uzlabot.
Pastiprināsies debates par labāko pieeju regulēšanai, būs jauni brīdinājumi par riskiem un arī negaidīts mākslīgā intelekta lietojums līdztekus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem.
Mēs šogad spriedīsim par bažām attiecībā uz mākslīgā intelekta ietekmi uz darbavietām un tā izmantošanu, lai iejauktos vēlēšanās.
Termins “kultūrkarš” attiecināms uz pastāvīgu sabiedrības polarizāciju, ko bieži raksturo diskusijas par “kreiso pret labējo” vai “liberālo pret konservatīvo” diskusiju un ko lielākoties veicina sociālie mediji.
Arvien biežāk mēs redzam, ka auditorijas tiek virzītas uz saturu, kas, iespējams, apstiprinās viņu aizspriedumus, vienlaikus uzjundot netaisnības vai nevienlīdzības sajūtu.
Tādi jautājumi kā imigrācija, sazvērestības teorijas un sociālais taisnīgums izraisa karstas debates, un tā nav tikai tukša pļāpāšana.
Sašķeltie viedokļi, kas izplatās, izmantojot sociālos medijus, arvien biežāk tieši veido politiku,
kā to var redzēt no populistu uzvaras gājiena visā pasaulē.
Būs arī skaisti mirkļi. Iespējams, vismaz uz kādu mirkli ideoloģiskās atšķirības tiks noliktas malā, jo pasaule izbaudīs Parīzes olimpiskās spēles, astronauti, iespējams, apmetīs cilpu ap Mēnesi.
Taču tikpat iespējams, ka tie, kas cer uz kādu globālu vienotību, piedzīvos vēl vienu vilšanās pilnu gadu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraidīšana draud 1213 Krievijas pilsoņiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedri tomēr parakstīs līgumus ar Nacionālo veselības dienestu.
Atsāk kursēt pasažieru vilciens maršrutā Viļņa–Rīga.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Pirmā ārzemju seržante Ukrainas armijā, mediķe Sarmīte Cīrule atzīta par Eiropas cilvēku Latvijā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija veic vērienīgu uzbrukumu Ukrainas pilsētām, Ukraina atbild.
Turcijas parlamentā virzību sāk Zviedrijas pieteikums dalībai NATO.
Pasaule sagaida 2024. gadu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Dānijas karaliene Margrēte II paziņo par atteikšanos no troņa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.