Trešdiena, 10. augusts Inuta, Brencis, Audris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nedēļas politikas apskats: Jauni akcenti nedrošības un baiļu ērā

Pēc dažām dienām apritēs četrarpus mēneši, kopš Krievija pret Ukrainu sāka jaunu karu, ko var dēvēt par barbarisku, par necilvēcisku, par teroristisku, taču no tā nekas nemainās – civiliedzīvotāju slepkavošana un infrastruktūras postīšana turpinās, kaut arī pasaule arvien vairāk palīdz ukraiņiem stāties pretī agresoram.

Nedēļas politikas apskats: Jauni akcenti nedrošības un baiļu ērā
NATO samitā Madridē Turcija, Zviedrija un Somija parakstīja kopīgu memorandu par pilnīgu atbalstu cita citas drošības izaicinājumu jautājumos. Šī vienošanās nozīmē Turcijas piekrišanu abu Skandināvijas valstu uzaicināšanai NATO. Pēc dokumenta parakstīšanas Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu sarokojās ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni. (Foto: AP/LETA)
NATO samitā Madridē Turcija, Zviedrija un Somija parakstīja kopīgu memorandu par pilnīgu atbalstu cita citas drošības izaicinājumu jautājumos. Šī vienošanās nozīmē Turcijas piekrišanu abu Skandināvijas valstu uzaicināšanai NATO. Pēc dokumenta parakstīšanas Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu sarokojās ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni. (Foto: AP/LETA)
05.07.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Tā vien šķiet, ka pagājis tas laiks, kad Rietumi visai atturīgi apbruņoja Ukrainas karaspēku, baidoties palielināt karadarbības izplešanos, un Krievija to izmantoja tāpat kā Rietumu negatavību karam.

Protams, Ukraina prasa vēl lielāku un ātrāku palīdzību, taču nu jau tā sāk saņemt modernu bruņojumu, jo

Rietumi atklāti atzīst vispārzināmo patiesību, ka Krievija ir lielākais drauds pasaules mieram un, ja Ukrainai neizdosies Krieviju apturēt, tas būs jādara rietumvalstīm.

Lai kā Maskava cerēja, ka tai izdosies sašķelt Rietumus ar tādu ieroci kā energoresursu piegāde, taču gan pasaules septiņu ekonomiski attīstītāko valstu vadītāji, gan NATO līderi paziņoja, ka atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams, nepieļaujot, ka Krievija varētu uzvarēt un diktēt savus miera noteikumus.

Atbalsts Ukrainai notiek, arī vēršoties pret Krievijas peļņas avotiem, vienlaikus mazinot šīs rīcības ietekmi uz rietumvalstu ekonomiku. Un skaidrs, ka Ukraina iegūs lielāku palīdzību arī ar to, ka tā kļuvusi par Eiropas Savienības kandidātvalsti.

Tikai amizanti izklausās Rietumu līderu aicinājumi Maskavai būt savaldīgai un izturēties atbildīgi. Te nu gribas izsaukties: mīļo pasaulīt, un to saka fašistiskam režīmam, kas parādījis savu atbaidošo seju un bez žēlastības posta kaimiņvalsti tikai tāpēc, ka tā grib iet savu, no Krievijas neatkarīgu ceļu!

Tas izklausās apmēram tāpat, kā rūdītam bandītam pēc kārtējās bankas aplaupīšanas mēģinātu ieteikt nākamo aplaupīšanu izdarīt atbildīgāk un savaldīgāk.

Tikpat interesanti bija dzirdēt Kremļa propagandistu priecāšanos par viena otra Rietumu militārā eksperta atzinumu, ka līdz vasaras sākumam Krievijas karadarbība Ukrainā bijusi haotiska, toties tagad, lūk, Krievijas karaspēks parādījis to, kas no šī karaspēka gaidīts.

Ja mīcīšanās pa Donbasu un pilsētu barbariska apšaude tiešām ir viss, kas no Krievijas bruņotajiem spēkiem gaidīts, tad jāsāk piekrist ne viena vien militārā eksperta prognozei, ka augusta vidū karā notiks lūzums un sāksies Ukrainas karaspēka pretuzbrukums. Jo tajā laikā savu lomu pa īstam sāks parādīt Ukrainai piegādātie modernie ieroči, bet Krievijai pietrūks, ko likt tiem pretī.

Lai arī cik neizsmeļami ir tās dzīvā spēka resursi, tomēr frontē visu izšķir ieroči.

Ne velti pie varas esošie Ukrainai atņemtajā Krimā sākuši bažīties, ka šai pussalai varētu uzbrukt Ukrainas karaspēks.

Par to gan jāšaubās, ka tāda notikumu pavērsiena laikā Kremlī varētu notikt apvērsums un no troņa gāztu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru dēvē par pasaules lielāko ļaunumu un Krievijas virzītāju pretī katastrofai.

Ja Putinam arī nāksies aiziet, tad tas notiks ar godu, un būtu naivi cerēt, ka viņa pēctecis izrādīsies mazāk ļauns.

Ja varas groži tiktu saimniecisko aprindu pārstāvja rokās, tad agresivitāte varbūt par kādu procentu samazinātos, taču šādas pārmaiņas Kremlī maz ticamas. Krievija jau pārāk tālu aizgājusi centienos atjaunot savu kādreizējo impēriju, lai varētu pieļaut, ka tā nostātos uz cita ceļa, iekams Rietumi nepiespiestu to darīt.

Par to pārliecina ne tikai Krievijas propagandistu, bet arī politiķu dižmanīgais tonis, jo vairāk nekā atbaidoši izklausās draudi, ka Maskavā uz kartes atzīmēti NATO lēmumu pieņemšanas centri Rietumeiropas un ASV pilsētās, tādējādi liekot saprast, ka mērķi Krievijas raķetēm jau izvēlēti. Bet ne jau tikai tonis ir draudīgs. Draudīga arī rīcība, Baltkrievijai apsolot tādas tālās darbības raķetes, kuras var aprīkot ar kodolgalviņām, un mēģinot šo valsti ievilkt karā.

Tāpēc jau arī Krieviju sauc par lielāko draudu pasaulei, jo Kremļa režīms tiešām ievadījis jaunu nedrošības un baiļu ēru, liekot NATO blokam rūpēties, lai Krievija nespētu spert soli tālāk Eiropā.

Tātad atgriezies laiks gan pēc Pirmā pasaules kara, kad sabiedrotajiem nācās Baltijā veidot barjeru pret boļševiku Krievijas iespējamo iebrukumu Rietumeiropā, gan pēc Otrā pasaules kara, kad ASV un Lielbritānija nostiprināja spēkus, baidoties, ka to sabiedrotie karā pret Vāciju varētu ar šo uzvaru neapmierināties un iet tālāk līdz pat Atlantijas okeānam. Iespējams, Staļins tā arī bija iecerējis darīt, tikai viņu atturēja Rietumu iespējamā militārā pretestība.

Un te nu uzmanības priekšplānā izvirzās Baltijas valstis, kas Krievijai varētu kļūt par pārbaudes objektu, kā NATO reaģēs, ja Krievija tās mēģinās aizskart, savukārt Ziemeļatlantijas aliansei Baltijas valstis ir barjera pret Krievijas iespējamiem tīkojumiem tālāk Eiropā par Ukrainu.

Par NATO dalībvalstīm uzaicinātā Somija un Zviedrija tādas būtu alianses ziemeļu flangā, Baltijas valstis – austrumu flangā. Jautājums vienīgi, kādu instrumentu Kremļa režīms varētu izvēlēties, lai pārbaudītu.

Vai tikai biedēs, manevros imitējot raķešu triecienus Baltijas valstīs, vai apmierināsies ar hakeru uzbrukumiem, vai arī izprovocēs kādu incidentu, lai būtu iegansts parādīt spēku.

Līdzīgi tam, kā notika 1939. gada ziemā pret Somiju un 1940. gada vasarā vienlaikus pret Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Šajā ziņā interesanti bija Kremlim alternatīvo krievu politisko komentētāju izteiktie varianti pēc tam, kad Lietuva īstenoja Eiropas Savienības sankcijas pret Maskavu un pārtrauca vairāku Krievijas preču tranzītu cauri savai valstij pa tā saukto Suvalku koridoru uz Kaļiņingradu.

Piemēram, ka Krievija par atbildi varētu šajā koridorā iesūtīt vairākus simtus protestētāju un tad paziņot, ka jāsūta karaspēks tos aizstāvēt. Vai arī, ka Krievija virs šī 62 kilometrus garā koridora noteiktu lidojuma aizlieguma zonu un sūtītu savas transporta lidmašīnas, gaidot, kā uz to reaģēs NATO.

Pavisam interesants bija variants, ka Krievija varētu anulēt PSRS valdības lēmumu pēc Otrā pasaules kara par Klaipēdas iekļaušanu Lietuvas sastāvā.

Tikai tas vēl vairāk apliecinātu Putina darbību līdzību ar Ādolfu Hitleru, jo 1939. gadā Klaipēdu Lietuvai atņēma Trešā reiha fīrers, bet tagad to darītu Kremļa vadonis…

Lai nu kā, bet šī Baltijas valstu biedēšana lika kļūt uzmanīgiem NATO vadītājiem, kuri līdz šim gan nostiprināja šo reģionu, bet vairāk simboliski. Taču tagad ASV nolēmušas Austrumeiropā būtiski palielināt sauszemes, jūras un gaisa spēkus, bet NATO ātrās reaģēšanas spēku skaitliskais sastāvs kļūs vairāk nekā septiņas reizes lielāks.

Lai nevajadzētu Baltijas valstis mēnešiem ilgi atbrīvot no iebrukušā Krievijas karaspēka, bet lai vispār nepieļautu šādu iebrukumu. Cita lieta, ka Baltijas valstu nodrošināšana paredzēta tikpat gausi, cik gausa bija Ukrainas apbruņošana un sankciju noteikšana pret Krieviju. Un tomēr Ukrainu apbruņo, sankcijas nepārtraukti pastiprina, un galu galā Krievijas spēki pašreiz nav tik stipri, lai karotu divās frontēs.

Varētu šķist, ka Krievija vispār neuzdrīkstētos šeit spert kāju, jo tas nozīmētu NATO atbildi un tātad Trešo pasaules karu, bet to izraisīt Krievija neriskētu, jo kā lai karo ar NATO, ja netiek galā ar Ukrainu. Tas izklausās loģiski, tikai jārēķinās, ka Kremļa režīmam loģika nav stiprā puse. Vai tad bija loģiski sākt karu pret Ukrainu, bet sāka.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Latvijā

NATO paredz palielināt savus spēkus arī Latvijā.

Palielinās kovida saslimšanas gadījumu skaits.

Latvija nolemj iegādāties jaudīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Populārais militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs iesaistās politikā.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

NATO samitā pieņem alianses jauno stratēģisko koncepciju un paplašina dalībvalstu skaitu.

Turpinās Krievijas karš un terorisms pret Ukrainu.

Beidzas pasaules ekonomiski attīstītāko septiņu valstu līderu tikšanās.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņo būtiskas izmaiņas alianses koncepcijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz